Par Latviju atbildību nes Latvijas tauta un mēs kā daļa no tās, šodien Saeimā notiekošajās ārpolitikas debatēs deputātiem uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Viņa savā uzrunā citēja Zentu Mauriņu: “Mums tik daudz pieder, cik mēs paši ar savām rokām varam nopelnīt, paši ar savu garu uzcelt, paši ar savu prātu izgudrot. (..) Pazuduši esam, ja gaidām, lai citi mūs celtu, atzītu, stiprinātu, aizstāvētu un apbrīnotu.”
Ministre norādīja, ka šie Mauriņas vārdi, šķiet rakstīti šim laikam. “Laikam, kad izskan bažas, ka pasaule brūk,” sacīja ministre. Vienlaikus Braže uzsvēra, ka patiesībā pasaule nebrūk.
“Brūk nepamatotās gaidas, ka mūsu demokrātija, drošība, labklājība kādam citam būs svarīgāka nekā mums pašiem, ka atbildība par Eiropas aizsardzību būs tikai ASV, ka mūs ar lētu naftu un gāzi apgādās Krievija vai ka ekonomisko izaugsmi nodrošinās Ķīnas tirgus un tehnoloģijas. Nē, par Latviju atbildību nes Latvijas tauta un mēs kā daļa no tās. Un nekas nav svarīgāks par mūsu drošību,” uzsvēra Braže.
Viņa izcēla, ka Latvijas darbs ir skaidrs – ieguldīt aizsardzībā un aizsardzības spējās. “5% [aizsardzībai no iekšzemes kopprodukta] ir lēmums stiprināt savas robežas un iekšējo drošību, audzēt sabiedroto militāro klātbūtni, noturēt ciešas transatlantiskās attiecības gan ar Kanādu, gan ASV, turpināt atbalstīt Ukrainu, vājināt Krieviju un sadarboties ar līdzīgi domājošām valstīm un partneriem un mieru mīlošām valstīm visā pasaulē,” sacīja Braže.
Ministre pauda, ka ārpolitika ir Latvijas vairogs. “Vairogs, lai Latvijai nosargātu mieru, nodrošinātu izaugsmi un rūpētos par mūsējiem visā pasaulē,” viņa sacīja.
Vienlaikus Braže aicināja nepazaudēt “lielo bildi”. “Viss nav slikti. Aizvadītajā gadā pasaulē notikušas arī labas lietas,” apgalvoja ministre. Pēc viņas sacītā, situācija Tuvajos Austrumos ir stabilāka, nekā tā bija pirms gada. “Hamās” un “Hesbollah” ir vājināti, Irānas kodolprogramma ir apstādināta uz kādu laiku, Venecuēlas tauta priecājas par brīvību no diktatora, bet Dienvidkaukāzā ir panākts vēsturisks izlīgums starp Armēniju un Azerbaidžānu. Sīrija, Venecuēla, Irāna – Krievijas diktatora Vladimira Putina sabiedrotie ir krituši vai vājināti, uzskaitīja Braže.
Šeit būtiska loma, pēc Bražes teiktā, ir bijusi ASV prezidentam Donaldam Trampam.
Viņa izteica arī pateicību visiem Latvijas partneriem, kuri rīkojas, atbalsta Ukrainu, ievieš sankcijas pret Krieviju un starptautiski sadarbojas, lai nodrošinātu, ka starptautisko tiesību un kārtības principi pastāv.
Ministre uzsvēra, ka Ukraina ir, būs un paliks dzīva un brīva demokrātija. Tai pat laikā viņa atzina, ka diemžēl, iespējams, miers Ukrainā var nebūt taisnīgs. Vienlaikus Ukrainas, ASV, Eiropas sarunvedēji, līderi ir pūlējušies nodrošināt ilgtspējīgu mieru un drošības garantijas Ukrainā, pauda Braže.
“Protams, ar Saeimas lēmumu un politisko vienotību, mēs uzskatām, ka mums tajās būs jāpiedalās, jo kara iznākums Ukrainā ietekmēs visas Eiropas un pasaules drošību,” skaidroja Latvijas ārlietu ministre.
Braže savā uzrunā pieminēja arī gaidāmās Saeimas vēlēšanas. Viņa norādīja, ka visām valstiskajām partijām vēlēšanu gadā jābūt īpaši modrām. “Mums ir pienākums aizsargāt vēlēšanas kā vienu no demokrātiskas Latvijas valsts pamatiem,” uzsvēra Braže, piebilstot, ka Krievijas līdzšinējā uzvedība liecina, ka tā eskalēs nemilitārus mēģinājumus iebiedēt un šķelt sabiedrību.
Viņa norādīja, ka visi bija liecinieki, kā Krievija mēģināja nozagt vēlēšanas Moldovā – caur iebiedēšanu, dezinformāciju, kriptovalūtām un korupcijas shēmām. “Un Moldovas piemērs rāda, ka demokrātija spēj sevi aizstāvēt no ārējas iejaukšanās. Man nav šaubu, ka arī Latvija to spēs,” pauda Braže.
Ministre izcēla, ka šogad mēs piedzīvojām mēģinājumu izraut Latviju no Eiropas kodola, bet kopā mēs noturējāmies. Braže uzsvēra, ka mūs nedrīkst sarīdīt vienu pret otru, jo mums Latvijā ir daudz vairāk kopīgā nekā atšķirīgā.
Braže norādīja, ka aizvadītajā gadā ārlietu dienests strādāja trīs galvenajos virzienos – Latvijas drošība un aizsardzība, ekonomikas un labklājības izaugsme, sabiedrības iesaiste ārpolitikā, kā arī atbalsts diasporai.
“Drošība ir priekšnosacījums it visam. Bez drošības nav turības. Bez drošības nav attīstības. Bez drošības Latvijā nedzims bērni. Nenāks jauni investori. Un tāpēc Latvija dara, nevis runā tik daudz,” apgalvoja Braže.
Viņa izcēla, ka Latvija ir starp NATO līderiem, atvēlot 5% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai un tādējādi īstenojot kolektīvo NATO Hāgas samita lēmumu. Tāpat viņa apgalvoja, ka sadarbība Baltijas jūras reģiona valstu starpā, ietverot Baltijas un Ziemeļvalstis, Poliju un Vāciju, ir kļuvusi ciešāka.
Braže uzsvēra, ka transatlantiskā sadarbība ir viens no mūsu drošības stūrakmeņiem.
“ASV un Kanādas politiskā, militārā un ekonomiskā klātbūtne ir būtiska Latvijas un visas Eiropas drošībai un stabilitātei, un mēs esam pateicīgi Kanādai, kura pat agrāk par solīto nostiprina militāro klātbūtni Latvijā un investē mūsu infrastruktūrā,” teica ministre.
Pēc viņas teiktā, Latvijas mērķis ir padziļināt arī mūsu militārās industrijas un ekonomisko sadarbību. Labus rezultātus ir nesis Latvijas un Baltijas valstu kopējais lobijs, norādīja Braže.
Latvija turpinās padziļināt divpusējo sadarbību ar ASV, vairot izpratni par Latvijai būtiskiem jautājumiem ASV administrācijā, Kongresā un uzņēmēju vidē, solīja Braže.
“Kopā strādāsim, lai konkretizētu iepriekšējā gadā sāktās sarunas ar ASV par paplašinātu militāro klātbūtni Latvijā. Jā, mēs esam gatavi uzņemt vairāk ASV spēku,” teica ārlietu ministre.
Kā nākamo soli Braže izcēla Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu. “Tas būs pirmais, kurā drošība ir pirmā prioritāte, centrālā prioritāte,” pauda Braže. Viņa solīja, ka tiks strādāts, lai panāktu Latvijai atbilstošu finansējumu gan kohēzijai, gan attiecībā uz tiešmaksājumiem lauksaimniekiem.
Ministre arī uzsvēra, ka iespējas ir pašiem jāmeklē un jāizmanto visu laiku. “Un mums ir gandarījums, ka pērn Latvijas uzņēmumi veiksmīgi piedalījušies Eiropas aizsardzības industrijas programmās un projektos. Un Eiropas Komisija ir atbalstījusi deviņus Latvijas projektus, ko iesniedza mūsu uzņēmumi,” atklāja Braže.
Savā uzrunā Saeimas deputātiem ministre pieminēja arī ES paplašināšanos. Viņa uzsvēra, ka tā stiprina gan Eiropas kaimiņu, gan mūsu pašu drošību un labklājību. Braže norādīja, ka Eiropas Komisija ir atzinusi, ka aizvadītajā gadā četras valstis – Ukraina, Moldova, Melnkalne, Albānija – ir īpaši progresējušas un tuvinājušās ES. Tas sakrīt ar mūsu redzējumu, piebilda ministre. Vienlaikus viņa atzina, ka Latvia ir vīlusies, ka viena valsts bloķē sarunu atvēršanu ar Ukrainu, lai gan Eiropas Komisija ir skaidri pateikusi, ka Ukraina ir izpildījusi visus priekšnoteikumus, lai tas notiktu.
Atbalsts Ukrainai ir un būs Latvijas nemainīga prioritāte, uzsvēra Braže.
Latvija uzskata, ka sankcijas ir jāievieš vai jāstiprina pret visiem, kuri atbalsta Krievijas agresiju tieši, vai palīdzot apiet sankcijas. “Kategoriski turpināsim iestāties pret jebkādiem centieniem vājināt sankcijas, tai skaitā pret politisku spiedienu, iebiedēšanu, apmelojumiem, kampaņām,” solīja Braže.
Ministre atgādināja, ka Latvijā 1. janvārī sāka darbu ANO Drošības padomē pirmo reizi Latvijas vēsturē. Tas ir pasaules svarīgākais diplomātiskais galds, apgalvoja Braže un piebilda, ka tas ir arī drošības jautājums.
Braže kā ārlietu dienesta darbības otro lielo pīlāru izcēla ekonomiku. Viņa uzsvēra, ka katra vēstniecība mērķtiecīgi strādā, lai palīdzētu piesaistīt papildu ieņēmumus.
“Uzsvēršu, ka, mūsuprāt, Latvijai ir svarīgi atvērt jaunas vēstniecības. Dienvidamerika, Āzijas, Klusā okeāna reģions, Līča valstis, arī Āfrika – tie ir reģioni, kas interesē mūsu uzņēmējus, par kuriem viņi interesējas un kur viņiem nepieciešams atbalsts gan eksportā, gan kontaktu dibināšanā, gan tālākā darbā, it sevišķi ņemot vērā jaunos ES tirdzniecības līgumus,” teica Braže.
Ministre uzrunā arī atzina, ka bijušas daudzas diskusijas par migrāciju. Valdības pozīcija esot pilnīgi skaidra: nelegālajai migrācijai – nē. “Žogs ir pabeigts, un es pateicos robežsargiem, zemessargiem un citiem dienestiem par viņu pašaizliedzīgo darbu 24/7, katru dienu un nakti, nepieļaujot vairāk nekā 12 000 instrumentalizētu migrantu nokļūšanu Latvijā,” teica Braže.
Viņa izcēla, ka Latvija ir gatava dalīties ar savu pieredzi un ekspertīzi ar citām Eiropas valstīm Solidaritātes mehānisma ietvaros. “Bet, kā jau to uzsvēris iekšlietu ministrs, Latvija neuzņems jaunus migrantus un nemaksās par viņiem. Mēs nodrošināsim atbalstu un palīdzību citām valstīm,” teica ārlietu ministre.
Braže pieminēja arī Latvijas diasporu. Viņa atzīmēja, ka mūsu diasporai ir arī ekonomiskais potenciāls. Pēc 2025. gada Diasporas un migrācijas centra Latvijas Universitātē veiktā pētījuma datiem, diaspora ik gadu piesaista Latvijai aptuveni miljardu eiro.
“Bet mēs gribam mūsējos atpakaļ. Un mēs praktiski ar vēstniecībām, bet šeit, arī Latvijā, strādājam, lai tautiešiem palīdzētu noturēt kontaktus, palīdzētu atgriezties un arī maksimāli izmantot viņu talantus un zināšanas Latvijai,” uzsvēra Braže.
Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) debatēs izcēla, ka Latvija šobrīd ir drošībā un tieša militārā apdraudējuma līmenis ir zems.
Viņa uzsvēra, ka Latvija ir daudz ieguldījusi un paveikusi valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanā. Viņa atgādināja, ka šogad pirmo reizi Latvijas aizsardzības budžets ir 5% no iekšzemes kopprodukta. “Tas ir ieguldījums arī transatlantiskajā drošībā nevis ar vārdiem, bet ar darbiem,” sacīja Siliņa.
Viņa izcēla, ka īpaši fokusēti tiek strādāts pie Latvijas un ASV militārās sadarbības stiprināšanas un palielināšanas tieši Latvijā. Tāpat viņa atgādināja, ka tieši pirms gada Zviedrijas karavīri ieradās Latvijā, pievienojoties 14 NATO valstu nu jau 4000 lielajai karavīru brigādei.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite esot Siliņai vairākkārt apliecinājis, ka NATO brigāde Latvijā ir paraugs, kā NATO sabiedrotie darbojas praksē, lai stiprinātu atturēšanu un aizsardzību. “Un 5% aizsardzībā patiešām ir liels panākums, ar ko arī NATO sabiedrotos var mudināt ieguldīt vairāk, stiprinot mūsu kopējo NATO drošību,” teica premjere.
Viņa pauda, ka šobrīd Latvijas drošībai tieša militāra apdraudējuma līmenis ir zems, bet vienlaikus esam modri par Krievijas un Baltkrievijas hibrīdo apdraudējumu.
Premjere savā uzrunā izcēla, ka šobrīd tiek strādāts pie sadarbības ar vienu no lielākajiem pasaules militārajiem ražotājiem “Rheinmetall” artilērijas munīcijas ražotnes izveidē. Latvijā top ne tikai jauni un tehnoloģiski moderni uzņēmumi dronu un pretdronu, bet arī elektroniskās karadarbības jomā, viņa norādīja.
Siliņa skaidroja, ka Latvija aktīvi strādā ar Ukrainas partneriem, lai rastu iespējas tehnoloģiju pārnesei un militārās ražošanas attīstībai Latvijā.
“Un skaidrs, ka arī mūsu zināšanu bāze dronu industrijā ir daudz saistīta ar to, ka esam labi strādājuši jau no paša kara sākuma un nedaudz jau pirms tam ar Ukrainas partneriem,” teica premjere.
Siliņa runas sākumā atzina, ka Latvijas ārpolitika mainās līdzi laikiem, tomēr ir valsts intereses, no kurām nedrīkstam atkāpties.
“Tāpēc Latvijas ārpolitikas vadmotīvs paliek nemainīgs – aizstāvēt starptautiskās tiesības un vienlaikus būt arvien gatavākiem skarbai realitātei, ņemot vērā pieaugošo spēka politiku pasaulē,” uzsvēra Siliņa.
Premjere runā izcēla, ka Eiropa ir ļoti daudz palīdzējusi, lai Latvija varētu uzbūvēt robežu stipru, lai būtu visas nepieciešamās tehnoloģijas, jo tas ir svarīgi ne tikai Latvijai, bet Eiropai kopumā.
Viņa atzina, ka 2026. gadā sarunas par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu būs viens no galvenajiem uzdevumiem Latvijas un ES dienaskārtībā.
“Lai panāktu vislabāko rezultātu mūsu lauksaimniekiem, reģioniem, infrastruktūras attīstībai un uzņēmējdarbības atbalstam, būs ļoti nepieciešams kopīgs un koordinēts darbs, sākot ar nozaru ekspertiem līdz pat Saeimas deputātiem, ministriem un man,” uzsvēra premjere.
Siliņa uzskaitīja, ka pagājušajā gadā no ES fondiem Latvijā ir investēti 1,4 miljardi eiro, kas bija vēsturiski lielākais apjoms.
“Un nemainīga prioritāte ir Eiropas konkurētspējas stiprināšana, (..) svarīgi ir [fondu finansējumu] investēt, lai tas nes atdevi,” teica Siliņa.
Uzrunā Siliņa arī uzsvēra, ka Latvija turpina atbalstīt Ukrainu un zina, ka “bez tūlītējas praktiskās palīdzības ukraiņiem ir ļoti svarīgi, lai viņi tiktu uzņemti ES”.
Viņa arī norādīja, ka labas gribas koalīcijas ietvaros tiek atbalstīti ASV prezidenta un Eiropas līderu centieni panākt mieru Ukrainā – tādu, kas balstītos tieši uz Ukrainas nosacījumiem.
“Diemžēl, pagaidām nekas neliecina, ka Krievija ir gatava apturēt karu, tāpēc kopā ar Eiropas partneriem turpinām izdarīt spiedienu arī pret agresorvalsti,” atzina premjere.
Siliņa arī norādīja, ka diplomātu būtisks uzdevums ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšana. Tāds esot bijis arī premjeres sākotnējais uzdevums ārlietu ministrei, un šo uzdevumu ārlietu dienests esot pildījis sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). Vienlaikus šis darbs nav pabeigts, tas turpinās, uzsvēra Siliņa.