Nikaragva ir vērsusies ANO Starptautiskajā tiesā (ST) Hāgā, lai panāktu, ka Vācija pārtrauc pārdot ieročus Izraēlai, apgalvojot, ka tiek pārkāpta ANO Konvencija par genocīdu, kā arī paužot bažas par Vācijas lēmumu pārtraukt finansēt ANO Palīdzības un darba aģentūru palestīniešu bēgļiem (UNRWA). Vācija noliedz apsūdzības un otrdien sniegs savu aizstāvību Starptautiskajā tiesā, pirmdien, 8.aprīlī, vēsta britu raidorganizācija BBC.
Šī lieta atspoguļo Dienvidāfrikas janvāra lietu, kurā ST lika Izraēlai nepieļaut genocīda darbības un “Hamās” atbrīvot 7.oktobra uzbrukumu laikā sagūstītos ķīlniekus.
Nikaragva apgalvo, ka Vācijas ievērojamie ieroču pārdošanas apjomi Izraēlai (aptuveni 30% no Izraēlas militārā aprīkojuma iepirkumiem), kas 2023.gadā sasniedza 326,5 miljonus ASV dolāru – desmit reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā, – ir
līdzdalība Izraēlas iespējamajos kara noziegumos.
BBC raksta, ka tirdzniecības darījumi galvenokārt ietvēra pretgaisa aizsardzības sistēmu komponentes un sakaru aprīkojumu.
Saskaņā ar ST iesniegtajiem dokumentiem Nikaragva vēlas, lai ANO augstākā tiesa liktu Vācijai pārtraukt ieroču tirdzniecību un atjaunot finansējumu palīdzības aģentūrai UNRWA.
Vācija bija viena no 15 Rietumvalstīm, kas apturēja finansējumu saistībā ar apsūdzībām, ka daži aģentūras darbinieki bija iesaistīti 7.oktobra uzbrukumos.
Iesniegumā apgalvots, ka, neveicot šīs darbības, Vācija tiek apsūdzēta genocīda veicināšanā, kā arī sava pienākuma nepieļaut šādas zvērības nepildīšanā.
Berlīne ir noraidījusi apsūdzības, taču pirms tiesas sēdes nav atklājusi savu juridisko stratēģiju, valdības pārstāvim Volfgangam Būhneram (Wolfgang Buechner) apgalvojot, ka apsūdzības nav pamatotas.
Kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz) ir paudis atbalstu Izraēlas tiesībām pašaizsargāties, taču ir saskāries ar spiedienu valstī saistībā ar Vācijas ieroču pārdošanu Izraēlai. Valsts ierēdņu grupa svētdien aicināja Vācijas valdību nekavējoties apturēt ieroču piegādes Izraēlai, atsaucoties uz bažām par likumību un starptautiskajām saistībām pēc ST janvāra sprieduma.
Nikaragvas lietas kritiķi ir norādījuši uz pašas Nikaragvas cilvēktiesību pārkāpumiem,
uzsverot valdības represijas pret opozīciju. Martā Apvienotās Karalistes ANO misija kritizējusi prezidenta Daniela Ortegas valdību par tās “nežēlīgo” cilvēktiesību un pilsonisko brīvību apspiešanu.
“Hamās” vadītā Veselības ministrija ziņo, ka Izraēlas ofensīvas laikā gājuši bojā vairāk nekā 33 000 cilvēku, galvenokārt civiliedzīvotāji. Organizācija “Oxfam” ir brīdinājusi par bada krīzi, norādot, ka kopš janvāra Gazas ziemeļu daļā 300 000 cilvēku izdzīvo tikai ar 245 kalorijām dienā.
Lasiet arī: Izraēla ST gatavojas aizstāvēt apsūdzību par genocīdu Gazā
Lasiet arī: Izraēla paziņo, ka atvērs jaunus palīdzības piegādes ceļus uz Gazu
