Eiropas Centrālā bankas (ECB) ceturtdienas, 4.maija, un ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) trešdienas, 3. maija, līdzīgos (un kredītņēmējiem netīkamos) lēmumus – paaugstināt to galveno bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem – skaidro SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš. Viņš sniedz arī praktiskus padomus tiem, kuri ir aizdevuma ņemšanas pārdomās.
Lai cik negatīvi augstās procentu likmes neietekmētu mūsu ģimenes budžetus, neviena no centrālajām bankām vēl pārliecinoši nerunā par procentu likmju kāpuma apturēšanu. Kaut arī procentu likmju celšanas jauda ir mazinājusies un komentāros par ekonomiku un kreditēšanu parādās arī piesardzīgāks tonis, virkne centrālo banku pēdējās dienās ir turpinājušas procentu likmju celšanu (svaigākie likmju paaugstinājumu dati – tabulā).
Centrālā banka Izmaiņu datums Jaunā likme Iepriekšējā likme
ECB 4.maijs 3.75% 3.50%
Norvēģijas 4.maijs 3.25% 3.00%
ASV FRS 3.maijs 5.25% 5.00%
Austrālijas 2.maijs 3.85% 3.60%
Kolumbijas 28.aprīlis 13.25% 13.00%
Zviedrijas 26.aprīlis 3.50% 3.00%
Argentīnas 21.aprīlis 81.00% 78.00%
Inflācijas līmenis pasaulē pazeminās, bet tas joprojām ir krietni augstāks, nekā to grib redzēt centrālās bankas un, galvenokārt, jau mēs visi – kā patērētāji. Spītīgi augstā inflācija arī ir galvenais procentu likmju paaugstināšanas viļņa turpināšanās iemesls. ASV FRS vadītājs 3.maija preses konferencē par inflāciju teica “Mēs uzskatām, ka inflācija pazemināsies ne tik ātri”. Tāpat ECB 4.maija paziņojumā presei ir teikts: “Inflācijas prognozes pārāk ilgi joprojām ir pārāk augstas… Inflācija pēdējos mēnešos ir samazinājusies, bet cenu spiediens joprojām ir spēcīgs.”
Šonedēļ eiro bāzes procentu likme ir sasniegusi – pēdējo reizi 2008.gada novembrī redzēto! – 3,75% atzīmi (stājas spēkā 10. maijā), bet ASV FRS dolāra bāzes procentu likme pacelta līdz – pēdējo reizi 2007.gada septembrī redzētajiem – 5,25%.
Šie nav procentu likmju rekorda līmeņi ne ASV, ne eirozonā.
Taču pēdējo 15 gadu laikā kredītu tirgū iesaistījušās jaunas paaudzes, kurām šāds procentu likmju līmenis, pēc vairāku gadu nulles līmeņa, ir ļoti negaidīts negatīvs pārsteigums. Arī vairākas desmitgades finanšu tirgū nostrādājuši speciālisti nav piedzīvojuši tik strauju procentu likmju kāpumu tik ļoti īsā laika periodā. Aprīlī mēs atzīmējām tikai pirmo gadadienu, kopš kāda no Euribor likmēm iesoļoja pozitīvā teritorijā.
ASV FRS kopš 2022. gada 26.janvāra dolāra bāzes procentu likmi ir paaugstinājusi 11 sapulcēs pēc kārtas kopā par 525 bāzes punktiem. ECB kopš 2022.gada 21.jūlija 7 sapulcēs pēc kārtas eiro bāzes likmi paaugstinājusi kopā par 375 bāzes punktiem. Tādēļ 50 tūkstošu eiro kredītam šāds likmju kāpums nepilna gada laikā procentu maksājumus gadā ir sadārdzinājis par aptuveni 1900 eiro (gandrīz 160 eiro mēnesī).
Pozitīvā ziņa ir tā, ka šobrīd tirgus dalībnieki no ECB gaida vēl maksimums pāris 25 bāzes punktu paaugstinājumus (viedoklis, protams, var strauji mainīties, mainoties ekonomikas datiem), bet no ASV FRS gaida pauzes ieturēšanu. ASV sakarā jau daudz biežāk notiek diskusijas par iespējamo procentu likmju pazemināšanu nākamajā gadā.
Jāatzīmē, ka kreditēšanas sfērā, kas ir būtiska ekonomikas izaugsmes sastāvdaļa,
aizoeānā situācija krietni atšķiras no eirozonas sakarā ar nesenajiem bankrotiem ASV banku sektorā,
kuri bremzēs kreditēšanu ASV, jo īpaši riskantākajos ekonomikas segmentos un mazo un vidējo uzņēmumu segmentā.
Kredītu procentu maksājumiem vēl vajag pieturēt rezervi, taču tā vairs nav jāplāno ļoti liela. Svaigākie Euribor procentu likmju rekordi ir sekojoši: 1 mēnesim – 3,112% (4. maijs), 3 mēnešiem – 3,288% (24. aprīlis), 6 mēnešiem – 3,651% (4. maijs), vienam gadam – 3,978% (9.marts).
Eirozonā šobrīd sagaidāmais papildus 50 bāzes punktu paaugstinājums jau iepriekš pieminētajam 50 tūkstošu eiro kredītam klāt procentu maksājumos varētu dot vēl kādus 20 eiro mēnesī, bet varbūt arī mazāk, atkarībā no piemērotās Euribor procentu likmes.
Piemēram, viena gada Euribor likmē nākamajās pāris sapulcēs sagaidāmais ECB procentu likmju paaugstinājums jau lielā mērā ir ierēķināts tagad. Bez kredītu procentu maksājumu
pieauguma bažas rada arī noguldījumu datu izmaiņu tendences. Pēc Latvijas Bankas datiem
Latvijas mājsaimniecību noguldījumu apjoms martā gada laikā pieaudzis tikai par 3,3%, kas ir jauns vairāku pēdējo gadu ZEMĀKAIS rādītājs.
Inflācija un procentu likmju kāpums strauji deldē daudzu ģimeņu maciņa saturu. Tas, savukārt, veicina patēriņa kredītu apjomu pieaugumu. Cerams, ka pēc sinoptiķu sasolītajiem maija aukstuma rekordiem iestāsies siltāks laiks un vismaz vienu lielu izdevumu sadaļu (apkure) uz dažiem mēnešiem no ģimenes budžeta varēs izslēgt.
Tas nenozīmē, ka vasarā nav jāgatavo rezerves nākamajai ziemai.
Eiro procentu likmes varbūt arī nākamajā ziemā nebūs daudz savādākas kā šobrīd, bet par energoresursu cenu virzību lielas skaidrības gan nav.
Vai tagad ir vērts ņemt kredītu? Šis ir mūžsens un patiesībā nepareizs jautājums. Kredīts netiek ņemts kredīta ņemšanas pēc vai tāpēc, ka ir zemas procentu likmes, vai labvēlīgi kreditēšanas nosacījumi.
Kāpēc vajadzīgs kredīts? Ko mēs iegādāsimies, izmantojot kredītu? Cik maksā tas, ko mēs iegādāsimies ņemot, kredītu? Kādas būs vērtības izmaiņas tam, ko mēs iegādāsimies, izmantojot kredītu? Vai vērtības pieaugums procentos tam, ko iegādāsimies, būs lielāks nekā kredīta procenti? Cik izmaksās kredīts (Euribor, pievienotā likme, komisijas)? Kādas ir
algas/ieņēmumu sagaidāmās tendences? Kāds ir drošības spilvens? Kāds ir plāns B, ja ir bezdarbs? Ļoti daudz jautājumu.
Par procentu likmju turpmāko kāpumu domas dalās, bet šķiet, ka virsotnes vairs nav tālu (turam īkšķus!). Tādēļ divkāršu likmju sadārdzinājumu tuvākās prognozēs laikam nav jāliek. Tas nozīmē, ka šobrīd ir vieglāk prognozēt sliktāko likmju kāpuma scenāriju kredīta Euribor daļas procentu maksimumam (4,0%? 4,5%?) nekā pirms gada, kad Euribor likmes pēc vairāku gadu pārtraukuma pirmo reizi iekāpa pozitīvā teritorijā. Taču plānam B ir jābūt.
Vēl daži vārdi par pērkamo objektu, piemēram, dzīvokli vai māju. Pasaulē vēsturiski vidēji vienmēr bijis novērojams cenu kāpums, kas nozīmē to, ka, jo ilgāk gaidīsim, jo dārgāks būs pērkamais īpašums. Var cerēt, ka ieņēmumi apsteigs cenu kāpumu, bet algu pieaugums parasti atpaliek no inflācijas. (Tam ir gan periodiski izņēmumi – vai arī jums jāveic labs kāpiens pa karjeras kāpnēm).
Cenas gāžas tikai krīzē un tādu krīzi, kā piedzīvojām 2008. un 2009. gados, šobrīd neviens negaida. Līdz ar to jāvērtē īpašuma plusi un mīnusi, kuri ietekmē cenu šodien un ietekmēs nākotnē. Ja vien nav kādi ārkārtēji, unikāli apstākļi, cenas kāps – jo celtnieku algas daudz zemākas nepaliks. Lai arī dažu izejvielu cenas pasaulē reizēm, kā tagad, krīt, gala produkti (cilvēku darbs un tehnoloģijas) arī daudz lētāki nebūs.
Ja inflācija ir augstāka, nekā izmaksā kredīts (procenti plus komisijas), tad ņemt kredītu izskatās finansiāli izdevīgi, bet nekādā mērā kontekstā ar inflāciju un procentu likmēm nedrīkst aizmirst par savām darba vietas un algas perspektīvām.
Nākamā ASV FRS sapulce tiek rīkota 13. un 14.jūnijā (vai būs pirmā pauze?), bet ECB vadība tiekas 15. jūnijā (vai kārtējie +25 punkti?). Ja vēsture kaut ko māca, tad, kopš eksistē eiro, ASV FRS parasti pirmā uzsākusi likmju celšanas ciklu, aizdevusies visaugstāk un pirmā sākusi likmju pazemināšanas ciklu. Kā būs šoreiz, rādīs tuvākie mēneši.
Lasiet arī: Eirozonas un ASV centrālbankas ceļ bāzes procentlikmi
