Partija Progresīvie kā nākamās valdības vienu no uzdevumiem redz apturētā Rīgas attīstības plānojuma apstiprināšanu, trešdien, 19.oktobrī, pēc tikšanās ar partiju apvienību Jaunā vienotība (JV) sacīja Progresīvo līderis Kaspars Briškens.
Viņš norādīja, ka Rīgas attīstības plānojums apturēts saistībā ar azartspēļu biznesa interesēm. Šajā kontekstā politiķis pauda, ka azartspēļu darbības regulējums būtu jāatstāj pašvaldību pārziņā.
Jau iepriekš ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir apturējusi Rīgas attīstības plānojuma darbību.
Progresīvo politiķis pauda, ka sarunas ar JV bijušas ļoti atklātas, turpinot meklēt kopsaucējus.
Neatkarīgi no Progresīvo lomas – esot koalīcijā vai opozīcijā – ir kritiski svarīgi, lai nākamā valdība rīkojas tiesiski un demokrātiski, uzsvēra Briškens.
Kā vēl vienu partijai svarīgu pozīciju politiķis minēja, ka nākamajai valdībai ir jānodrošina, ka netiek pieļauta politiska ietekme uz valsts kapitālsabiedrībām.
Progresīvie kā politiskās ietekmes uz kapitālsabiedrībām piemēru minēja Nacionālās apvienības (NA) pārvaldītajā Zemkopības ministrijā esošo AS Latvijas valsts meži, sakot, ka kārtība, kādā tiek ieceltas amatpersonas un veikti iepirkumi, ir necaurspīdīga.
Elektrouzlādes tīkla konkursā uzvarēja NA valdes locekļa ģimenes uzņēmums, atzīmēja Briškens, to vērtējot kā nepieļaujamu situāciju.
Kā trešo partijai svarīgo tēmu, ko JV un Progresīvie savstarpēji pārrunāja, Briškens minēja vienotu minimālo ienākumu sistēmu. Šajā sakarā partijas esot runājušas par minimālo pensiju, pusslodzes darbu bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, kā arī neapliekamā minimuma iespējamo celšanu. Progresīvie iestājas par to, lai minimālie ienākumi un iespējas pelnīt būtu pieejamas katram sabiedrības loceklim, sacīja politiķis.
Abas partijas ir vienisprātis par dialoga turpināšanu, šonedēļ ar partijas ekspertiem organizējot padziļinātas diskusijas par atsevišķām tēmām, kuras trešdien tikšanās laikā netika izrunātas, piemēram, par veselība aprūpi, labklājību un izglītību.
Jau iepriekš BNN ziņoja, ka Valsts prezidents Egils Levits ir pilnvarojis JV līderi Krišjāni Kariņu veikt konsultācijas ar pārējām partijām par iespējamas koalīcijas izveidošanu.
Pēc 14.Saeimas vēlēšanām koalīcijas veidošanas sarunās galvenais domstarpību jautājums ir par to, cik partneriem būtu jāietilpst jaunajā valdībā un koalīcijā, savukārt līdz šim ir izdevies rast vienotu nostāju valstisko reformu jautājumos.
Lasiet arī: Koalīcijas sarunās vienprātība valstisko reformu jautājumos; sastāvs netiek pārrunāts
