Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien, 28.maijā, brīdināja Rietumus, ka NATO dalībvalstis Eiropā spēlējas ar uguni, ierosinādamas atļaut Ukrainai izmantot Rietumu ieročus, lai uzbruktu dziļi Krievijas iekšienē, kas, pēc viņa teiktā, varētu izraisīt globālu konfliktu, ziņo “Reuters”.
Putins arvien vairāk uzsver plašāka globāla konflikta risku, Rietumvalstīm cenšoties rast risinājumu, lai apturētu Krievijas karaspēka panākumus Ukrainā.
Kamēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg), ES ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels (Josep Borrell) un dažas NATO dalībvalstis uzskata, ka
aliansei jāļauj Ukrainai ar Rietumu ieročiem uzbrukt dziļi Krievijā, ASV un pāris ES valstis ir pret to.
“Pastāvīga eskalācija var novest pie nopietnām sekām,” Putins sacīja žurnālistiem Taškentā. “Ja šādas nopietnas sekas radīsies Eiropā, kā rīkosies ASV, paturot prātā mūsu paritāti stratēģisko ieroču jomā? Vai viņi vēlas globālu konfliktu?”
Putins sacīja, ka Ukrainas uzbrukumiem Krievijai ar tāla darbības rādiusa ieročiem būtu nepieciešama Rietumu satelītu, izlūkdienestu un militārā palīdzība, tātad Rietumi būtu tieši iesaistīti. Viņš sacīja, ka Francijas karaspēka nosūtīšana uz Ukrainu būtu solis globāla konflikta virzienā.
Runājot par NATO dalībvalstīm Eiropā, Putins sacīja, ka tur esošajām mazajām valstīm “vajadzētu apzināties, ar ko tās spēlējas”, jo tām ir maza teritorija, un tās ir ļoti blīvi apdzīvotas,
brīdinot, ka pirms ES valstis apspriež triecienus dziļi Krievijas teritorijā, tām vispirms būtu jāapsver sekas.
Krievijas 2022.gada iebrukums Ukrainā ir novedis pie vissliktākajām Rietumu un Krievijas attiecībām 60 gadu laikā, izraisot masveida civiliedzīvotāju upurus, miljoniem cilvēku pārvietošanu un nodarot postījumus pilsētām.
Krievijai kontrolējot 18% Ukrainas teritorijas un atverot jaunu fronti Harkivā, krīze saasinās, izraisot diskusijas Rietumos par to, ko vēl tā var darīt, kad Kijivai ir sniegta simtiem miljardu dolāru liela palīdzība, ieroči un izlūkdienesti. Rietumu līderi un Ukraina noraida Krievijas brīdinājumus par plašāku karu.
Ukraina aizstāv savas tiesības uzbrukt Krievijas teritorijā, lai sevi aizstāvētu. Tomēr Krievijas amatpersonas brīdina, ka viņu pacietība ir izsīkusi, Ukrainai turpinot uzbrukt Krievijas pilsētām, naftas pārstrādes rūpnīcām un tās radariem.
Putins ir apšaubījis arī Ukrainas prezidenta Zelenska leģitimitāti, apgalvojot, ka tikai Ukrainas parlamentam ir leģitīma vara. Zelenska pilnvaru termiņš ir beidzies, bet vēlēšanas ir aizkavējušās karastāvokļa dēļ.
Lasiet arī: Zelenskis: Putins aplaudēs, ja Baidens nepiedalīsies Ukrainas miera samitā
Lasiet arī: Ukrainas komandieris: Francijas instruktori drīzumā apmeklēs Ukrainas militāros mācību centrus
