Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir devis rīkojumu iesaukt vēl 160 000 Krievijas pilsoņu dienēt armijā, pirmdien, 31.martā, atsaucoties uz Krievijas ziņu aģentūru “Interfax”, vēsta “Politico“.
Krievija iesauc vīriešus vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Jaunā pavēle, kas stāsies spēkā 1.aprīlī un kuru paredzēts izpildīt līdz 15.jūlijam, izdota laikā, kad notiek sarunas par pamieru starp Krieviju un Ukrainu ar ASV starpniecību.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apgalvo, ka Krievija novilcina miera procesu un gatavo jaunu vērienīgu ofensīvu, lai sagrābtu vēl vairāk Ukrainas zemes pirms faktiskajām miera sarunām.
Tomēr ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) svētdien paziņoja, ka viņu “kaitina” tas, ka Putins vēlas atstādināt Zelenski no varas, lai varētu noslēgt miera līgumu, taču joprojām tic, ka Kremļa līderis turēsies pie sava vārda un ka viņš vēlas, lai karš tiktu izbeigts.
Daži iesauktie arī tiks atbrīvoti no armijas, jo būs nokalpojuši savu laiku dienestā.
Neatkarīgajiem Krievijas žurnālistiem ir izdevies arī noskaidrot un apstiprināt vairāk nekā 100 000 Krievijas karavīru vārdus, kas nogalināti kopš Putina iebrukuma Ukrainā. Taču Kijiva apgalvo, ka kopumā līdz martam Krievijas zaudējumi tuvojas miljonam kritušo un ievainoto.
Ukraina ir zaudējusi vairāk nekā 46 000 karavīru, un vairāk nekā 380 000 ir ievainoti, februārī sacīja Zelenskis. Martā Ukrainai izdevies uzlabot karavīru izdzīvošanas rādītājus, pirmdien paziņoja armijas virspavēlnieks ģenerālis Oleksandrs Sirskis.
“Mēs esam modernizējuši [militārās pamatapmācības] kursu un palielinājuši tā ilgumu līdz 1,5 mēnešiem, kā arī ieviesuši obligātu adaptācijas periodu jauniesaucamajiem kaujas brigādēs. Un tas dod pozitīvus rezultātus – šomēnes mēs fiksējām mazāk bojāgājušo salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem,” sacīja Sirskis.
Tomēr Putins uzskata, ka viņa karaspēks “piebeigs” Ukrainas armiju, kā Kremļa līderis sacīja pagājušajā nedēļā.
Tikmēr “Reuters” ziņo, ka Zelenskis pirmdien Eiropas amatpersonu samitā Bučā aicināja Krieviju sodīt par vairāk nekā 183 000 kara noziegumiem,
kurus Ukraina dokumentējusi kopš Maskavas iebrukuma 2022.gadā, sakot, ka taisnīgums ir nepieciešams, lai novērstu “ļaunuma izplatīšanos”.
Krievijas karaspēks tiek apsūdzēts par zvērībām, tostarp nāvessodu izpildi, izvarošanu un spīdzināšanu Bučā, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no Ukrainas galvaspilsētas. Saskaņā ar Ukrainas ģenerālprokurora pienākumu izpildītāja Oleksija Homenko teikto Krievijas spēki Bučas apkārtnē ir pastrādājuši vairāk nekā 9 000 noziegumu, tostarp veikuši 1 800 slepkavību. Krievijas karaspēks, kas plašākas atkāpšanās laikā bēga no Kijivas priekšpilsētas, atstāja līķus guļam uz ielām.
Lielāko daļu kara noziegumu lietu pret Krieviju izmeklē Ukraina un izskata vietējā tiesā. Starptautiskajā Krimināltiesā (SKT) Hāgā, kurai Ukraina oficiāli pievienojās šogad, arī ir veikta izmeklēšana augsta līmeņa lietās.
Homenko pirmdien sacīja, ka Ukrainas iestādes līdz šim ir apsūdzējušas 178 personas un notiesājušas 21. Viņš sacīja, ka Kijiva turpina sadarboties ar SKT un 25 citām valstīm, kas veic savas izmeklēšanas.
“Ukraina neapstāsies ceļā uz atbildīgo saukšanu pie atbildības,” sacīja Homenko.
Lasiet arī: Tramps saka, ka nejoko par trešo prezidenta termiņu
Lasiet arī: Tramps: Putins mani patiesi ir nokaitinājis
