Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 4.janvārī, izdeva dekrētu, kas ļauj ārvalstu pilsoņiem, kuri cīnās Krievijas pusē Ukrainā tās dēvētās “īpašās militārās operācijas” laikā, iegūt Krievijas pilsonību sev un saviem laulātajiem, bērniem un vecākiem, uzrādot dokumentus, kas apliecina vismaz viena gada iesaukumu, ziņo Reuters.
Saskaņā ar dekrētu, kas publicēts Krievijas valdības tīmekļa vietnē, tas attiecas uz personām, kuras noslēdz līgumus ar bruņotajiem spēkiem vai citiem militāriem grupējumiem, kā Vagner, tādējādi radot papildu stimulu ārvalstniekiem ar militāru pieredzi pievienoties Krievijas bruņotajiem spēkiem
Maskava neatklāj, cik ārzemnieku cīnās Ukrainā tās pusē.
BNN iepriekš ziņoja par gadījumiem, kad Kubā tika aizturēti 17 cilvēki par kubiešu tirdzniecību cīņai Ukrainā Krievijas labā vai kad Nepālā aizdomās par vietējo jauniešu vervēšanu Krievijas armijā tika arestēti desmit cilvēki, kas norāda uz ārvalstu kaujinieku līdzdalību apmaiņā pret prēmijām.
ASV izlūkdienestu deklasificētajā ziņojumā norādīts, ka Krievija kopš Ukrainas kara sākuma
ir zaudējusi 315 000 karavīru, kas ir aptuveni 90% no tās karaspēka.
Neraugoties uz baumām par iespējamu jaunu mobilizāciju, Kremlis uzstāj, ka tā nav nepieciešama, jo simtiem tūkstošu vīriešu ir brīvprātīgi parakstījuši līgumus par profesionālo karadienestu.
Ne Krievija, ne Ukraina nav atklājusi, cik lieli ir to zaudējumi 22 mēnešus ilgajā karā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā mēnesī paziņoja, ka viņa militārpersonas ir ierosinājušas mobilizēt vēl 450 000 – 500 000 cilvēku, un Kijivas parlaments ceturtdien sāka izskatīt apstrīdēto likumprojektu, kas paredz pastiprināt un paplašināt mobilizācijas noteikumus.
