Satiksmes ministrijai nav izdevies uz nākamo termiņu Ventspils brīvostas valdē iecelt savu pārstāvi – ministrijas darbinieci Ingunu Strautmani, 23.februārī ziņoja LTV raidījums de facto”. Pret viņas kandidatūru iepriekš asi iebilda arī BNN aptaujātie uzņēmēji.
“Kā iespējams sakārtot nozari, ja amatā atkārtoti tiek iecelts ierēdnis, kurš neveicina ostu darbību uz attīstību, izaugsmi. Par viņu sūdzas nozares pārstāvji – stividori un asociācijas –, tomēr nozares ekspertu lūgumi netiek sadzirdēti. Vai šāda pieeja nerada stagnāciju brīdī, kad valstij ir visas iespējas veicināt ostu izaugsmi?” šādu un vēl skarbāku viedokli par Ingunas Strautmanes darbību Ventspils brīvostas valdē BNN pauda uzņēmēji.
Tikmēr satiksmes ministrs Kaspars Briškens pāris dienas pirms demisijas pieprasījuma LTV raidījumam “deFacto” atzina, ka viņš kā ministrs esot virzījis līdzšinējo Ventspils ostas valdes priekšsēdētāju Strautmanes kundzi, bet šis jautājums valdības dienaskārtībā nav nonācis.
Saskaņā ar “de Facto” ziņoto neoficiāli izskanējis, ka iebildes pret līdzšinējos Ventspils ostas valdes priekšsēdētāju ir ZZS. Partijā ministrijas pārstāvi neuzskata par gana kompetentu. Tas saskan ar bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga izteikto kritiku.
Lembergs vienā no saviem “Facebook” ierakstiem kritizēja “Rīgas partiju ielikteņus”, kuru dēļ Ventspils ostā esot krities kravu apjoms. Taču bijušais pilsētas mērs gan nepieminēja, ka tas sākās līdz ar viņa iekļaušanu ASV sankciju sarakstā, un to ietekmējis arī karš Ukrainā.
Ventspils domes priekšsēdētāja 1. vietnieks Guntis Blumbergs, kurš bieži apmeklē ZZS sēdes Saeimas mājā, uzsvēra, ka kravu kritums Ventspils ostā noticis tieši Satiksmes ministrijas vadības laikā. Blumbergs arī kritizēja valdības gatavotajā ostu reformā iecerēto, ka strīdīgos jautājumos ostu padomēs izšķirošā balss būs Satiksmes ministrijai.
BNN jau rakstīja, ka Strautmanes pilnvaru laikā kravu apjoma kritums bijis dramatisks. Proti, kad viņa 2019.gadā uzsāka pildīt Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājas pienākumus, kravu apgrozījums Ventspils ostā bija 20,5 miljoni tonnu, bet 2024.gadā tie bija vairs tikai 8,2 miljoni tonnu. Var, protams, apelēt pie sarežģītās ģeopolitiskās situācijas, tomēr Liepājas osta analogā periodā un tādā pat ģeopolitiskā situācijā noturējusi vienmērīgu attīstības tempu, bet Latvijas lielāko konkurentu – Klaipēdas un Tallinas ostās pārkrauto kravu apjoma ziņā līkne ir augšupejoša.
