Rīgas 15. vidusskolā aizvadīts Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) organizēts seminārs mazākumtautību skolu vadībai par veiksmīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā, kurā izglītības iestāžu un Rīgas domes (RD) pārstāvji meklēja labākos risinājumus šajā pārejas procesā.
RD Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina skaidroja, ka akcents ir jāliek uz vienotu skolu un tādēļ jāmeklē atbildi uz jautājumu, kā skolu vadība, pedagogi, departamenta darbinieki un politiķi kopīgi var nodrošināt ikvienam bērnam neatkarīgi no dzimtās valodas saņemt viskvalitatīvāko izglītību.
“Daudz jau ir paveikts šajā jautājumā, bet vēl daudz darāmā, lai visi justos pilnīgi pārliecināti,” uzsvēra Geikina.
Semināra darba kārtībā bija iekļautas gan informatīvas prezentācijas skolu pārstāvjiem, radošās darbnīcas un diskusijas, lai palīdzētu skolu vadībai un pedagogiem veiksmīgi pāriet uz mācībām valsts valodā.
IKSD pārstāvji arī informēja un sniedza aktuālo informāciju par mācību pāreju semināra dalībniekiem.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle iepazīstināja ar jaunāko informāciju par pāreju uz mācībām valsts valodā, bet Latviešu valodas aģentūras vadītāja Anita Sniedze prezentēja precīzus un uz konkrētām mērķa grupām paredzētus atbalsta pasākumus un mācību materiālus skolām.
Rīgas Izglītības un informatīvais centrs (RIIMC) skaidroja, kādā veidā tiks organizēts atbalsts veiksmīgai pārejai mācībām valsts valodā un ieskicēja nākamos paredzētos pasākumus gan vasarā, gan rudenī, kas veltīti šai tēmai.
Tika prezentēti arī EDURIO mazākumtautību skolu aptaujas rezultāti un galvenie secinājumi.
Tikmēr Rīgas 34. vidusskolas direktores vietniece Darja Pallo prezentēja savu maģistra darba pētījumu un izstrādāto rīcības plānu pārejai uz mācībām valsts valodā.
Semināra ietvaros arī tika organizētas radošās darbnīcas un diskusijas, kurās katrs dalībnieks varēja iepazīstināt ar savu tematu un mērķiem. Darbnīcu vadītāji vērsa uzmanību uz tādiem aspektiem, kā izpratnes veidošanu par pāreju uz mācībām valsts valodā un komunikāciju ar vecākiem, skolēniem un pedagogiem, vienotu atbalsta sistēmas izveidi pedagogiem, kuriem jāveic pāreja uz mācībām latviešu valodā.
Radošajās darbnīcās vērsa uzmanību uz dažādiem faktoriem, kas būtiski uzlabotu pāreju uz mācībām valsts valodā: nepieciešams liels komandas darbs un sadarbība, jābūt ļoti skaidrai skolas vadības vīzijai un vienotam mērķim, ļoti svarīgi arī starpbrīžos runāt latviski, lai darbojas runājošo sienu princips, skolēni jāiepazīstina ar latviešu kultūru un tradīcijām, jāveido kopīgi pasākumi arī ar citām skolām, piemēram, tieši latviešu skolām, iespējams, jārīko pagarinātās dienas grupas, kurās aktivitātes norisinās latviešu valodā.
Tāpat jāorganizē dažādi pasākumi, kas notiek tieši latviešu valodā.
Radošajās darbnīcās secināja, ka pāreja uz latviešu valodu ir iespēja mazākumtautību skolēniem turpināt iegūt izglītību, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū.
Pasākuma noslēgumā dalībnieki dalījās ar iegūtajām atziņām un deva ieteikumus skolu vadības komandām par konkrētām darbībām, kas jāveic pārejas procesā. Skolu vadības pārstāvji akcentēja, ka skolu pedagogi ir gatavi sadarboties arī ārpus savas skolas sienām, doties apmaiņās arī uz latviešu skolām.
Semināra dalībnieki atzina, ka pasākums sniedzis būtisku atbalstu skolu vadībai un pedagogiem, kuriem jāpāriet uz mācībām valsts valodā. Pasākumā skolu pārstāvji dalījās ar pieredzi, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus mācību procesam un skolēnu sasniegumu izaugsmei.
IKSD turpinās atbalstīt mazākumtautību skolas šajā svarīgajā procesā, sniedzot nepieciešamo informāciju un atbalstu dažādās aktivitātēs, arī RIIMC organizēs gan dažādas tematiskās vasaras skolas, gan arī forumu rudenī, kurā apspriedīs, kā norit mācību pāreja uz latviešu valodu.
Lasiet arī: Latvijā un Itālijā saules paneļu ražīgums atšķiras tikai par 18%
