Par to, kuram pirmajam ienāca prātā pagatavot saldējumu, vēsture klusē, taču dažas liecības ļauj gūt priekšstatu, ka šis našķis cilvēcei ir pazīstams jau vismaz divarpus tūkstošus gadu. Līdz ar sabiedrības paradumu maiņu aug arī interese par veselīgiem produktiem – pieaug pieprasījums pēc dabiskas izcelsmes augļu un ogu saldējumiem, piemēram, viegliem sorbetiem, sasaldētas sulas saldējumiem un saldējuma kokteiļiem.
Atsevišķos avotos saldējumam līdzīgi produkti minēti jau 550.gadā pirms mūsu ēras Persijā, kur ar īpašu ledus māju palīdzību sorbeti ražoti visu cauru gadu. Ar 1.gadsimtu datētā romiešu pavārgrāmatā minēti deserti, kurus paredzēts pārkaisīt ar sniegu. Persieši 2.gadsimtā baudījuši saldinātus dzērienus ar ledu, bet Tanu dinastija, kas valdīja Ķīnā no 7.gadsimta, atstājusi liecības par aukstu desertu, kas pagatavots no miltiem, kampara un ūdens bifeļa piena.
Arī šodien saldējums ir daudzu iemīļots gardums, kas veldzē karstās vasaras dienās un lutina garšas kārpiņas ar visdažādāko garšu buķeti.
Kā liecina statistika, pasaulē iecienītākā ir šokolādes saldējuma garša, kam seko vaniļas un zemeņu garšas saldējums. Saskaņā ar 2020.gada datiem saldējumu visvairāk ēd Jaunzēlandes iedzīvotāji – katrs jaunzēlandietis apēd 28,4 litrus saldējuma gadā jeb vairāk nekā divus litrus ik mēnesi. Saldējumu ēd pat tur, kur saule ar siltumu nelutina: piemēram, ASV, kas ir viena no lielākajām saldējuma patērētājām pasaulē uz vienu iedzīvotāju, pamatīgākais saldējuma noiets ir vērojams visaukstākajā štatā – Aļaskā.
Cieņā arī veselīgi un dabīgi produkti
Arī tad, ja ļoti garšo saldējums, jāpatur prātā, ka tas tomēr ir našķis, kam vairumā gadījumu pievienots ļoti daudz cukura. Uztura speciāliste Lizete Puga norāda – paša gatavots saldējums ir labs veids, kā kontrolēt, ko tieši apēdam našķojoties, jo rūpnieciski ražotam saldējumam, var būt augstāks cukura un piesātināto tauku daudzums, kā arī pievienoto pārtikas piedevu klāsts nekā mājās gatavotam gardumam no sezonas augļiem un ogām.
“Gardu saldējumu mājās itin viegli var pagatavot jebkurš. Saldējuma gatavošanai nebūt nav nepieciešamas speciālas iekārtas – pietiek ar blenderi (un arī tas ne vienmēr ir vajadzīgs) un trauku vai formiņām, kurās iepildīt gatavo masu. Turklāt tas ir labs veids, kā izlietot produktus, kas ilgāku laiku aizķērušies ledusskapī – avokado, ogas, augļus,” stāsta uztura speciāliste Lizete Puga.
Izmēģini kādu no Lizetes Pugas vasarīgajām saldējuma receptēm!
Aukstais ogu un banānu saldējums
Sastāvdaļas:
- 1 banāns,
- 2 saujas saldētu ogu
Pagatavošana:
- Banānu istabas temperatūrā un saldētas ogas sablendē ar rokas blenderi un pasniedz.
- Pēc izvēles var pievienot arī ēdamkaroti vājpiena biezpiena.
Aukstais banānu un kakao saldējums
Sastāvdaļas:
- 1 banāns,
- 2 ēdamkarotes kakao,
- 3 ēdamkarotes piena
Pagatavošana:
- Sasaldē šķēlītēs sagrieztu banānu.
- Tam pievieno kakao un pienu, visu sablendē un bauda uzreiz.
Bezpiedevu jogurta saldējums ar sezonas ogām
Sastāvdaļas:
- 500 g jogurta bez piedevām,
- 2-3 ēdamkarotes saldinātāja pēc izvēles,
- svaigas zemenes vai citas ogas,
- tumšā šokolāde
Pagatavošana:
- Jogurtu bez piedevām sajauc ar kļavu sīrupu, medu vai eritritolu.
- Masu izklāj uz cepamā papīra, virsū kārto svaigas zemenes vai citas ogas pēc izvēles un mazos gabaliņos sagrieztu tumšo šokolādi un sasaldē.
- Kad masa sasalusi, to ņem laukā no saldētavas, sagriež mazos gabaliņos un bauda.
Vegāniskais avokado saldējums
Sastāvdaļas:
- 2 lieli avokado,
- sula no 1 citrona vai laima,
- 2 nogatavojušies banāni,
- 300 ml augu izcelsmes dzēriena
Pagatavošana:
- Visas sastāvdaļas sablendē vienmērīgā masā un liek saldējuma trauciņos saldētavā.
Lasiet arī: RECEPTES| Trīs radošas idejas, kā izmantot pāri palikušo maizi