Ir diezgan grūti domāt par sarunu rezultātā panāktu mieru Ukrainā, jo tam ir nepieciešama abu pušu gatavība un piekrišana, kādas pagaidām nav, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” vērtēja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Lai arī no Krievijas puses it kā ir izskanējusi gatavība sākt miera sarunas ar Ukrainu, Krievija šīm miera sarunām izvirza priekšnosacījumus, kuri Ukrainai nekādā gadījumā nešķiet pieņemami. “Tas faktiski ir ultimāts, un skaidrs, ka ar šādu ultimātu tu nevienu pie sarunu galda sev pretī nenosēdināsi,” sacīja vēstnieks, uzsverot, ka tādā veidā Krievija ar savu retoriku nerada ne mazākās ilūzijas par jebkādu gatavību reālām miera sarunām.
Vaicāts, kam tad ir jānotiek, lai karš Ukrainā beigtos, Riekstiņš atbildēja, ka tas var notikt tikai tajā brīdī, kad Krievijas sabiedrība un vadošā elite apzināsies, ka ar militāriem instrumentiem Krievijai neizdosies panākt Ukrainas pakļaušanu, un ka Krievijas ekonomika to “nespēs pacelt”.
Krievijas propagandas mašinērija cenšas uzturēt mītu, ka valsts ekonomika ļoti labi attīstās, bet “tās, protams, ir pasaciņas, jo mēs skaidri redzam indikācijas, ka Krievijas ekonomikai ir ļoti grūti,”
sacīja Latvijas diplomāts, atzīmējot, ka citādi Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nebūtu vajadzējis doties vizītē uz starptautiski izolēto Ziemeļkoreju un runāt par iespējamu palīdzības saņemšanu no tās.
“Tās ir indikācijas, kas parāda, ka Krievijai būs aizvien grūtāk finansēt šo augstas intensitātes karadarbību,” uzskata Riekstiņš.