Trešdienas, 25.janvāra, Rīgas domes (RD) sēdē tika pieņemti grozījumus lēmumā Par darba samaksu Rīgas domē, kas paredz atalgojuma palielināšanu pašvaldībā ievēlētajām amatpersonām. Līdz ar izmaiņām RD priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa (PP) alga šogad pieaugs 1,7 reizes.
Pašlaik RD priekšsēdētāja mēnešalga ir 3 851 eiro. Savukārt, ņemot vērā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normas, turpmāk tā būs 6 415 eiro mēnesī.
Saskaņā ar normatīviem, Staķa alga varētu būt vēl lielāka,
jo to nosaka, bāzes mēnešalgai piemērojot koeficientu. Bāzes mēnešalga 2023.gadam ir noteikta 1137,46 eiro apmērā, bet RD priekšsēdētāja algas aprēķinam maksimālais koeficients ir noteiks seši. Galvaspilsētas domē iecerēts nepiemērot maksimālo, bet noteikt koeficientu 5,64.
Triju priekšsēdētāja vietnieku algas pieaugs 1,6 reizes – no 3 386 eiro līdz 5 346 eiro mēnesī. Komiteju priekšsēdētāju algas pieaugs no 2 698 eiro līdz 3 469 eiro, bet viņu vietnieku – no 2 010 eiro līdz 2 559 eiro mēnesī. RD deputātu algas plānots palielināt par vairāk nekā 600 eiro – no 1 270 līdz 1 934 eiro mēnesī. Algu noteikšanā, izņemot deputātu algām, netiks piemērots maksimāli iespējamais koeficients.
Kopējā ietekme uz pašvaldības budžetu, paaugstinot iepriekš minētās algas, būs 659 000 eiro. Kā skaidroja Staķis, lemjot par atalgojuma apmēru, ņemta vērā valstī noteiktā algu hierarhija, piemēram, ka RD priekšsēdētāja alga ir zemāka par ministra algu. Tāpat viņš uzsvēra, ka amatpersonu atalgojums plānots mazāks, nekā tas varētu būt. Taču ņemta vērā arī situācija kopumā Latvijā, jo Rīgas pilsētgalvas alga nevar būt zemāka par citu pašvaldību vadītāju saņemto.
Piemēram, Jūrmalas domes vadītāja alga noteikta 5 915 eiro apmērā,
Ventspils – 5 175 eiro, Ķekavas – 5 119 eiro, Jelgavas – 4 436 eiro apmērā.
Algu palielinājums esot nepieciešams arī tādēļ, lai varētu noteikt konkurētspējīgu atalgojumu vadošajiem RD darbiniekiem, piemēram, departamentu direktoriem, pārvalžu un aģentūru vadītājiem. Kopumā Rīgas pašvaldībā ir 60 vadošie darbinieki, kuriem nevar noteikt konkurētspējīgu atalgojumu, nepārsniedzot pašreizējās amatpersonu algas. Staķis teica, ka visvairāk līdzekļu izlietots, palielinot atalgojumu pašvaldības darbiniekiem.
Pret algu palielināšanu iebilda bijušie koalīcijas partneri no partijas Latvijas attīstībai. Bijusī RD Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Iveta Ratinīka norādīja, ka laikā, kad
Rīgas skolu direktoriem mēneša atalgojums ir aptuveni 1 500 eiro
un viņiem ir liela atbildība un daudz pienākumu, algas tiek palielinātas 16 Rīgas domes patstāvīgo komiteju vadītāju vietniekiem.
Ratinīkas ieskatā, komiteju vadītāju vietnieku vienīgais identificētais pienākums esot aizvietot komitejas vadītāju tā prombūtnes laikā. Viņa piebilda, ka laikā, kad vadīja komiteju, viņu aizvietoja trīs reizes darba nespējas laikā. Līdz šim gan publiski nav izskanējusi informācija, ka Ratinīka savulaik būtu rosinājusi koalīciju atteikties no komiteju vadītāju vietnieku amatiem vai to skaitu samazināt.
Pret algu palielināšanu iestājās arī Gods kalpot Rīgai deputāts Juris Radzevičs, taču viņš atzina, ka, piemēram, iepriekš domes priekšsēdētāja ienākumi no citiem amatiem ārpus RD bijuši lielāki.
Pēc algas palielināšanas pašreizējais mērs Staķis gada laikā RD nopelnīs 76 980 eiro. Savukārt, kā liecina kādreizējā Rīgas pilsētgalvas Nila Ušakova (S) amatpersonas deklarācija, viņš RD 2018.gadā nopelnīja vairāk nekā 32 000 eiro, taču kopā ar Rīgas brīvostas valdes locekļa atalgojumu viņa gada ienākumi bija 77 700 eiro. Turklāt citus gadus Ušakovs brīvostā saņēma vēl lielāku atalgojumu, piemēram, 2015.gadā viņš Rīgas brīvostas valdē gada laikā nopelnīja gandrīz 51 000 eiro.
Kā ziņots, 2021.gadā pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā 2023.gada valsts budžeta projektā, kas vēl būs jāizskata jaunajai Saeimai, papildus aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai politiskajiem amatiem, vēstīja LTV raidījums de facto.
Šogad Valsts prezidents, premjers un Saeimas priekšsēdētājs saņems gandrīz 8000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Visiem tas ir kāpums par vairākiem desmitiem procentu, salīdzinot ar šo gadu, bet Saeimas priekšsēdētājam algas pieaugums ir pat par 75%, ņemot vērā, ka deputātu algas pēdējos gados bijušas iesaldētas.
Valsts prezidents pašreizējo 6 260 eiro vietā saņems 7 962 eiro, kas ir pieaugums par 27%. Saeimas priekšsēdētājs 4 565 eiro vietā saņems 7 962 eiro (+75%), Ministru prezidenta alga pieaugs no 5 216 līdz 7 962 eiro (+53%), parlamenta deputāti 2 963 eiro vietā saņems 3 981 eiro (+34%), ministriem alga pieaugs no 4 952 eiro līdz 7 052 eiro (+42%), bet parlamentārajiem sekretāriem – no 3 841 līdz 6 256 eiro (+63%), vēstīja raidījums.
Algu celšanu paredz valdībā un Saeimā 2021.gadā pieņemtā atlīdzības reforma, kas stājās spēkā pirms trim mēnešiem un deva tiesības iestādēm celt algas. Amatu kategorijas likumā sarindotas skalā, piemēram, zemākajiem amatiem alga šogad drīkst būt robežās no 543 līdz 799 eiro, savukārt augstākajā līmenī, kas atbilst iestāžu vadītājiem, alga drīkst būt robežās no 3 898 līdz 6 403 eiro.
Lasiet arī: RD budžetā plānoti par 140 miljoniem lielāki ienākumi nekā pērn