Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē uzsvēra nepieciešamību ES turpināt politisko, ekonomisko un diplomātisko spiedienu pret agresorvalsti Krieviju, tostarp stiprinot sankcijas un apstiprinot sankciju devīto kārtu.
Sanāksmē Latvijas ārlietu ministrs aicināja ES dalībvalstis sniegt visu iespējamo politisko, militāro, humāno un finansiālo atbalstu Ukrainai, uzsverot, ka Latvija atbalsta Ukrainu Eiropas integrācijas un reformu procesos.
Tāpat Rinkēvičs norādīja, ka nekavējoties ir jālemj par turpmāko praktisko, tai skaitā makrofinansiālo, ES atbalstu Ukrainai un jāveido ilgtspējīgas ES atbalsta sistēmas.
«Krievijas pilna mēroga iebrukuma rezultātā līdzšinējais Eiropas Savienības un Krievijas attiecību pamats ir zudis,» sacīja ārlietu ministrs.
«Atgriezties pie iepriekšējām attiecībām nebūs iespējams, tādēļ Eiropas Savienībai ir jāmaina paradigma attiecībās ar Krieviju.»
Pēc Rinkēviča teiktā, Eiropas Savienības politikas pamatā ir jābūt atturēšanai un stratēģiskajai neatkarībai no Krievijas, kā arī noturības stiprināšanai – īpaši nepieciešams stiprināt to valstu noturību, kas ir kaimiņos Krievijai.
Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē notika diskusija par Rietumbalkāniem, kurā tika pausts, ka Krievijas karš Ukrainā ir izgaismojis reģiona ievainojamību un no jauna iezīmējis ES paplašināšanās procesa ģeopolitisko un stratēģisko nozīmi.
Kā sanāksmē norādīja Rinkēvičs, Krievijas kara seku mazināšanai ir svarīgi stiprināt arī ES un Rietumbalkānu sadarbību, turpinot iekļaut reģiona valstis ES iniciatīvās, taču vienlaicīgi no visām reģiona valstīm nepieciešams sagaidīt ES vērtībām atbilstošu rīcību.
