Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pagaidām neatklāj, kā viņš plāno rīkoties, ja līdz augusta beigām nebūs skaidrības par koalīcijas nākotni.
“Es to atstāšu kā zināmu potenciālu pārsteigumu, kad pienāks laiks un būs jārīkojas,” žurnālistiem pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) piektdien, 13.jūlijā teica Rinkēvičs.
Viņš sagaida, ka politiķi no valdības un opozīcijas partijām, kuras piedalās sarunās, šim procesam pieies atbildīgi
un sapratīs, ka augusta vidus nav izvēlēts nejauši, jo tas ir budžeta procesa sākums.
Rinkēvičs atzīmēja, ka diezgan ātri valstī jātiek skaidrībā, kāds budžets gaidāms 2024.gadā. Pēc Rinkēviča paustā, jau ir runāts, ka līdz augusta beigām atbildīgajām ministrijām ir jābūt priekšlikumiem, piemēram, par skolu tīkla un nodokļu reformas, kā arī par veselības pamatnostādņu jautājumiem, pie kuriem valdībai ir jāstrādā.
“Tai ir jābūt valdībai, kura zina, ka tā tālāk strādās pilnā apjomā,” teica Valsts prezidents.
“Es nesākšu skriet notikumiem pa priekšu, jo tādā gadījumā pazudīs potenciālā pārsteiguma efekts gadījumā, ja kaut kas neies uz priekšu,” norādīja Rinkēvičs, piebilstot, ka vēl ir mēnesis laika.
Viņš esot labi informēts par premjera redzējumu par to, kas jau ir darīts un kādi ir plāni.
“Mēnesi gaidām aktīvu darbību un rīcību,” žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents.
Ministru prezidents atzīmēja, ka piektdien notikusi interesanta un laba tikšanās ar “Apvienotā saraksta” Saeimas frakciju un ministriem. Kariņš apliecināja, ka konsultāciju process notiek. Pēc premjera paustā, viņš liek un liks sarunu centrā darāmos darbus, kas valdībai un koalīcijai ir jāpaveic, lai veicinātu ekonomikas transformāciju valstī.
“Mans grafiks sakrīt ar to, ko Valsts prezidents teica, ka līdz augusta vidum, beigām jābūt pilnai skaidrībai, kādā veidā koalīcija turpinās darbu. Varu apliecināt, ja jebkurā gadījumā valdība ir ļoti stabila. Es meklēju, kā vislabāk panākt lielāku dinamiku, lai straujāk varētu virzīties uz priekšu konkrētu mērķu sasniegšanai,” sacīja Kariņš.
Kā ziņots, pašlaik valdošajā koalīcijā strādā Jaunā vienotība, Nacionālā apvienība (NA) un AS, taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar Zaļo un Zemnieku savienību un Progresīvajiem, kam NA un AS iebilst.
Kariņš iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija “kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests” un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.
Lasiet arī: VIDEO | Rinkēvičs vēlas, lai Latvijas komercbankas kreditētu aktīvāk