«Romantiski» iztukšo kontus, salauž sirdis

Valentīndienas romantiskajās noskaņās cenšas iekļauties arī komercbanku veiktie savas klientūras pētījumi. Diemžēl tie nav dzīvespriecīgi, jo veltīti pavisam ciniska naudas izvilšanas paveida – «romantiskās krāpniecības» – uzplūdiem.  

Pandēmijas ietekmē iedzīvotāju satikšanās iespējas bija ierobežotākas, līdz ar to pieauga romantisko iepazīšanos skaits internetā. Tās aktīvi savās shēmās sākuši izmantot finanšu krāpnieki. Kā norāda Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperts Anrijs Šmits, par romantiskās krāpšanas upuriem visbiežāk kļūst sievietes vecumā virs 50 gadiem, turklāt tās galvenokārt ir izglītotas sievietes, kā arī ir upuri ar zemākiem ienākumiem.

Baltijas valstīs pagājušajā gadā tāda veida krāpniecību skaits pieauga par teju 40%, salīdzinot ar situāciju 2021.gadā. Tradicionālā shēma: sociālo tīklu un iepazīšanās platformu Facebook, Instagram un Tinder lietotāji saņem draudzības uzaicinājumu no svešinieka, visbiežāk ārzemnieka; komunikācija kļūst intensīvāka un attālinātās attiecības tuvākas, līdz nereti sāk attīstīties romantiskas jūtas pret jauno simpātiju, kas rada ilūziju par skaistu nākotni kopā. Šajā brīdī nereti jaunais «draugs» lūdz pārskaitīt naudu steidzamām lietām.

Kā liecina bankas novērotais, šādās krāpnieku shēmās visbiežāk nonāk sievietes, kuru iejūtību un vēlmi palīdzēt nelaimē nonākušajam krāpnieki prasmīgi izmanto savā labā. Romantiskās krāpšanas upuru vidējais vecums Latvijā ir 57 gadi, vienlaikus apkrāpto vecuma amplitūda ir plaša –

krāpnieku nagos var iekrist praktiski visu vecumu sievietes.

Piemēram, jaunākas sievietes kļūst par upuriem iepazīšanās platformās, vecākas – Facebook. Savukārt kaimiņos Igaunijā par upuriem galvenokārt kļūst pensionāres, kuru vidējais vecums ir 65 gadi. Kā norāda eksperts, krāpniecības nolūkos veiktie maksājumi no Latvijas klientu kontiem visbiežāk tiek veikti uz ASV, Lielbritāniju, Itāliju, Turciju un Poliju.

Arī romantisko noziegumu upuru profils Latvijā ir ļoti dažāds, nereti tie ir ļoti izglītoti cilvēki, savukārt atsevišķos gadījumos – «personas ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem». Neatkarīgi no vecuma vai izglītības, par krāpšanas upuri var kļūt ikviens. Nereti noziedznieki par saviem upuriem izvēlas iejūtīgus un labsirdīgus cilvēkus, kuri savas
empātijas dēļ viegli nonāk krāpnieku nagos.

Eksperts apgalvo, ka Luminor bankas Latvijas klientu lokā pēdējā laikā nav fiksēts neviens gadījums, kad par romantiskās krāpšanas upuriem būtu kļuvuši vīrieši, taču citās pasaules valstīs šādi gadījumi notiek visai bieži.

Savukārt SEB banka īpaši no blēžiem brīdina piesargāties vīriešus. Tāpat kredītiestāde atzīst: tās identificēto romantiskās krāpšanas gadījumu skaits pērn ir dubultojies.

«Lielākā problēma ir tā, ka šo krāpšanas veidu ir grūti identificēt un novērst, turklāt

paši cietušie par šiem gadījumiem neziņo ne policijai, ne bankai.

Pat ja banka, izmantojot savas krāpšanas novēršanas sistēmas, identificē iespējamu krāpšanu un mēģina klientu brīdināt, viņi turpina šo faktu noliegt un uzstāj uz maksājumu izpildi. Tā rezultātā beigās ir gan salauzta sirds, gan pazaudēti lieli naudas līdzekļi. Šis fenomens ir skaidrojams ar upura pieķeršanos un jūtām, kas izveidojas pret jauniegūto draugu vai draudzeni,» norāda SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.

Viņš skaidro, ka otra problēma, kura bieži skar romantiskās krāpšanas upurus ir tā, ka, lai palīdzētu saviem «mīļotajiem», viņi ne tikai iztērē savu naudu, bet arī mēdz aizņemties un rezultātā paliek ne tikai bez naudas, bet ir arī spiesti atmaksāt kredītu un procentus. 

Arī SEB ieskatā krāpšanas shēma ir jau Luminor aprakstītā, vien pieminot arī portālu Badoo un to, ka parasti saziņa turpina e-pastā, WhatsApp, Messenger, Viber vai citādi. Saziņa notiek vismaz nedēļu vai vēl ilgāku laiku, līdz krāpnieks iemanto upura uzticību. Galvenais, ka krāpnieks ar savu upuri netiekas klātienē: saziņa notiek sarakstoties un sūtot realitātei pietuvinātas un ticamas bildes. Beigu beigās upuriem šķiet, ka reālajā dzīvē nekad nesatiktā persona ir kļuvusi par ļoti tuvu cilvēku.

Leģendas, ko par sevi stāsta krāpnieki, ir atkarīgas tikai no viņu iztēles. Visbiežāk tie uzdodas par slepenā dienesta karavīriem; inženieriem, kas būvē slepenu objektu kaut kur tālu prom no dzimtenes; ārstiem, kas darbojas kara zonā; gūstā nonākušiem ārvalstu diplomātiem. Vai skaistulēm, kuras gatavas mainīt savu dzīvi. Kad uzticība ir iemantota, upurim tiek radīta sajūta, ka viņš ir vienīgais cilvēks pasaulē, kurš var palīdzēt izglābties no dažādām likstām, lai beigās abi būtu laimīgi kopā.

Uzskatāmam piemēram SEB bankas drošības eksperts vēsta reālu atgadījumu no savas  ikdienas prakses, un – lai gaisinātu kļūmīgu viedokli, ka par romantiskās krāpšanas upuri var kļūt tikai sievietes, tajā cietušais ir vīrietis.

«Kaspars (visu iesaistīto personu vārdi ir mainīti) iepazinās ar Olīviju internetā. Viņa bija ļoti skaista sieviete, turklāt ar interesantu nodarbošanos – dienēja ASV armijā Jemenas specvienībā. Viņa ļoti nepacietīgi gaidīja tikšanos ar Kasparu, bija nepieciešams tikai sakārtot dokumentus. Šajā jautājumā viņai palīdzēja starpnieks no Kipras – Daniels.

Kaspars vēlējās palīdzēt, lai tikšanās notiktu ātrāk – bija nepieciešams apmaksāt biļetes, ar
dokumentu kārtošanu saistītās izmaksas un starpnieka komisiju. Kaspars paņēma ātros
aizdevumus un veica maksājumus Danielam uz Kipru 1900 eiro un 1050 eiro apmērā, norādot, ka tā ir ģimenes palīdzība.

Bankai radās aizdomas par klienta maksājumiem, jo līdz šīm klients no sava konta nebija veicis nevienu maksājumu uz Kipru. Kaspars skaidroja, ka tas ir nepieciešams, lai viņa draudzene Olīvija atlidotu uz Latviju, bet Daniels ir starpnieks, kas palīdz Olīvijai sakārtot
dokumentus. Kaspars pat bija iesūtījis bankai Olīvijas dienesta apliecību kā apliecinājumu, ka Olīvija tiešām dienē armijā.

Lieki teikt, ka iesūtītais dokuments bija diezgan slikts viltojums

(grafiski ielīmēta bilde, dažādi burtu šrifti, viltots zīmogs).

Pēc bankas atteikuma veikt maksājumus, Kaspars izņēma summu skaidrā naudā. Viņš vairākkārt mēģināja veikt maksājumus uz dažādiem kontiem Kipras bankās, taču maksājumi tika atteikti kā aizdomīgi. Kaspars vēl aizvien turpina ņemt ātros aizdevumus, ko izņem skaidrā naudā – visticamāk viņš ir atradis citus veidus kā veikt maksājumus un joprojām paliek krāpnieku lamatās,” savu stāstu noslēdz Mārcis Pelcis.

Daži ekspertu padomi, kā izvairīties no «romantiskajiem krāpniekiem»: jābūt kritiskam un jāuzdod jautājumi; ja jau drīz pēc iepazīšanās kāds lūdz pēc finansiālas palīdzības, jābūt piesardzīgam; nekad nevienam nenodot sensitīvu informāciju (personas dati, bankas karšu dati, internetbankas pieejas) trešajām personām); neļaut pieslēgties savam datoram vai viedierīcei attālināti.

Tāpat sociālo tīklu lietotājiem vajadzētu rūpīgi apsvērt, ar kādu personīgo informāciju viņi dalās, urklāt īpaši izvērtēt fotogrāfiju un video saturu, kur redzama personas seja vai dzirdama balss – šādu informāciju krāpnieki var izmantot savā labā. Īpaša uzmanība jāpievērš tieši sociālajos tīklos iepazītu personu lūgumiem pārskaitīt naudu – ja šāds lūgums tiek saņemts, ļoti rūpīgi jāpārbauda, vai palīdzības lūdzējs patiešām ir tā persona, par ko uzdodas. Tāpat krāpnieki mēdz uzdoties par turīgiem cilvēkiem, kuri sola saviem upuriem pārtikušu un nodrošinātu dzīvi.

Romantiskā krāpšana savā ziņā ir ļoti līdzīga investīciju krāpšanai, jo abās ilgstošā laika posmā cilvēki labprātīgi šķiras no savas naudas. Turklāt abos gadījumos izkrāptās naudas summas ir ievērojamas.

Lasiet arī: Stradiņa slimnīca brīdina: krāpnieki reklāmās piesauc Latvijas kardiologus

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas