Saeima atbalsta grozījumus par priekšvēlēšanu aģitāciju pamatā valsts valodā

Saeima ceturtdien, 2.martā konceptuāli atbalstījusi Nacionālās apvienības (NA), Apvienotā saraksta (AS), Jaunās vienotības (JV) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu iesniegtos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz, ka priekšvēlēšanu aģitācija pamatā jāveic valsts valodā.

Izmaiņas likumā virza deputāti Rihards Kols (NA), Edgars Tavars (AS), Jānis Dombrava (NA), Ainars Latkovskis (JV), Edvīns Šnore (NA), Hosams Abu Meri (JV), Uģis Mitrevics (NA), Andris Kulbergs (AS), Viktors Valainis (ZZS) un Daiga Mieriņa (ZZS).

Grozījumi paredz noteikt, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmās un raidījumos, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās un preses izdevumos priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli izvietojami un priekšvēlēšanu aģitācija veicama valsts valodā.

Nosacījums, ka jāizmanto valsts valoda, attiektos arī uz aģitāciju kā maksas pakalpojumu publisko elektronisko sakaru tīklos, tai skaitā internetā.

Taču tas neattiektos uz politisko partiju un to apvienību mājaslapām internetā.

Reizē tiktu noteikts, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli varēs saturēt vai priekšvēlēšanu aģitāciju varēs nodrošināt ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās, ievērojot nosacījumu, ka valsts valodas lietojums nedrīkstēs būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.

Piedāvāts arī likumā noteikt atbildīgās institūcijas par attiecīgo pārkāpumu lietu izskatīšanu.

Grozījumu pamatojumā skaidrots, ka tie stiprinās valsts valodas pozīcijas un klātbūtni visās valsts un sabiedrības jomās. «Ar šiem grozījumiem arī tiecamies novērst pretrunu ar Satversmē noteikto – pašlaik faktiski tiek uzturēta paralēla valoda saziņai ar sabiedrību tik valstiski fundamentālā procesā kā vēlēšanu tiesību īstenošanā,» skaidro koalīcijas partiju un ZZS deputāti.

Parlamentārieši pauž bažas, ka pašlaik tiek uzturēta iespēja marginalizēt un šķelt Latvijas iedzīvotājus, padarot priekšvēlēšanu aģitācijas saturu pieejamu tikai kādai lingvistiskai grupai, nevis visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Priekšlikums izriet arī no Satversmes preambulā paustā, ka Latvijas valsts izveides pamatā ir latviešu valodas pastāvēšanas garantēšana cauri gadsimtiem, skaidro NA, AS, JV un ZZS politiķi.

Grozījumi paplašinās latviešu valodas izmantošanu arī pirms tautas nobalsošanām un likumu ierosināšanām. «Ar šiem grozījumiem pastarpināti neizbēgami tiks palielināta vēlētāju atbildība pienācīgi apgūt latviešu valodu,» teikts likumprojekta anotācijā.

Kā ziņots, iepriekšējās, 13.Saeimas, koalīcija 2020.gadā arī virzīja līdzīgus, iespējams, visaptverošākus grozījumus.

Lasiet arī:99,99% policistu ir lojāli valstij, garantē viņu priekšnieks

 

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas