Deputāts Andrejs Ceļapīters (JV) – ilggadējs Madonas rajona, pilsētas un novada pašvaldības vadītājs – ir iesniedzis priekšlikumu Juridiskajai komisijai: Civillikuma 51.pantā noteiktās tradicionālās konfesijas papildināt ar dievturiem.
Paziņiojumā medijiem, ko sagatavojis deputāta palīgs Didzis Šēnbergs, Ceļapīters skaidro: “Satversmes paredz, ka Latvijas identitāti veido arī latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa. Latvijas nacionālā reliģija ir šo tradīciju daļa.
Tās ticīgajiem ir tiesības uz šo īpašo saikni ar Latvijas Republiku.
Civillikuma 51. pants paredz laulājamiem, kas pieder pie luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai jūdaistu ticībām, noslēgt laulību konkrētās ticības organizatoriskos ietvaros. Ievērojot šo Satversmes normu, dievturu reliģijas, kurai ir īpaša saikne ar Latvijas Republiku, ticīgo tiesības nedrīkst būt ierobežotākas nekā Civillikumā šobrīd noteiktajām ticībām. Piedāvātā norma šajā likumā attiecināma uz Latvijas Dievturu sadraudzi, ko likumdevējs jau ir nostiprinājis Reliģisko organizāciju likuma Pārejas noteikumu 3.punktā.”
Šobrīd dievturu kāzas jeb vedības Latvijas Republika neatzīst par juridiskā spēkā esošām, un tās jāatkārto dzimtsarakstu nodaļas pārstāvja klātbūtnē, norādīts paziņojumā.
Dievturība ir mākslinieka un publicista Ernesta Brastiņa (1892-1942) ar domubiedriem 1925.gadā izveidota latviešu neopagānu reliģiska kustība, kuras pamatā ir likti latviešu folklorā un mitoloģijā rodamie priekšstati un to rekonstruējumi.
Pirmo īsto dievturu – Lokstenes – svētnīcu 2016.gada rudenī Aizkraukles novada Liepsalās – uz salas Daugavā uzcēla Liepkalnu maiznīcas īpašnieks Dagnis Čākurs. Tās arhitekts ir Ainārs Markvarts, un svētnīca celta senlatviešu rijas veidolā. [Vairāk par svētnīcu un salas aerouzņēmums ir atrodams šeit.]
Tieslietu ministrijas (pēdējā publicētajā) pārskatā par reliģisko organizāciju darbību 2021.gadā ir norādīts, ka Latvijas Dievturu Sadraudzē darbojas 549 ticīgie, kas veido 11 draudzes 11 dievnamos, un tajā darbojas 9 “garīgā personāla” pārstāvji (tajā skaitā 6 saimju vadītāji). Tāpat darbojas vēl viena dievturu draudze ar 20 locekļiem, par kuru piebildē teikts šādi: “Dievturu Dižozolu draudze ir autonoma un nepieder pie Latvijas Dievturu Sadraudzes”. [Tiešām – nu ļoti latviski! BNN.]
Kā patlaban zināmākos dievturus min sadraudzes dižvadoni un grafikas dizaineru Valdi Celmu (viņš ir radījis galvaspilsētas robežzīmes uzraksta Rīga burtu dizainu) un “TV dīvu” un teoloģijas maģistri Annu Lieckalniņu, kā arī… komponistu Raimondu Paulu. Viņš kādā laikrakstā 2010.gadā garāmejot izmeta, ka “Es jau vispār esmu no tiem, kas pie ugunskuriem ar mietiem un cirvjiem – no dievturiem!” Iespējams, Maestro, kā jau ieradis, toreiz tikai savdabīgi pajokoja…
Lasiet arī: Aug aizdomas par Maskavas inspirētu Latvijas Pareizticīgās baznīcas šķelšanas mēģinājumu
