Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē izraisījās asas diskusijas par tiesībām pašvaldību amatpersonām ieņemt citus atalgotus amatus.
Komisijas sēdē tika apspriesti grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Diskusijas raisīja priekšlikums ierobežot šo amatpersonu tiesības ieņemt algotus amatus, ļaujot savienot savus tiešos amata pienākumus ar amatiem publiskas personas institūcijās, bet ne vairāk kā vienu citu atalgotu vai citādi atlīdzinātu amatu, vai arī ļaut amatpersonām strādāt kā ekspertiem.
Daļa deputātu iebilda pret šādiem ierobežojumiem, norādot, ka tie ir nepamatoti. Piemēram, kādreizējais Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (AS) atzina, ka savulaik, būdams novada domes priekšsēdētājs, ieņēmis algotu amatu arī plānošanas reģionā, kā arī Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienībā “Rīgas metropole”. Viņa ieskatā, neesot pamata ierobežot pašvaldības vadītājus darboties šādās pašvaldību veidotās organizācijās.
Komisijas sēdē gan izskanēja arī pretējs viedoklis par ierobežojumu noteikšanu šādām amatpersonām ieņemt citus algotus amatus.
Lai gan ne bez iebildumiem, Saeimas komisijas sēdē tika atbalstīts priekšlikums, ka pašvaldību deputāti drīkstēs būt ministriju parlamentārie sekretāri.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē septembra sākumā Valsts kancelejai tika uzdots izstrādāt priekšlikumus grozījumiem likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.
Tāpat ziņots, ka Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz būtiskus ierobežojumus valsts un pašvaldību amatpersonu amatu savienošanai, tostarp attiecībā uz amatu ieņemšanu publisko personu kapitālsabiedrībās un publisko personu kontrolētajās kapitālsabiedrībās.
Grozījumi paredz, ka valsts un pašvaldību institūciju augstākās amatpersonas drīkstēs savu amatu savienot tikai ar vienu citu atalgotu vai citādi atlīdzinātu amatu, bet ne ar valdes locekļa amatu publiskās kapitālsabiedrībās.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka valsts amatpersona var savienot savu amatu ar ne vairāk kā vienu padomes locekļa amatu un tikai uz termiņu līdz vienam gadam, ja tas nerada interešu konfliktu un nekaitē valsts amatpersonas pienākumu izpildei. Iespēja atkārtoti ieņemt šādu amatu tiks pieļauta tikai pēc gada pārtraukuma, kopš valsts amatpersona beigusi pildīt pagaidu padomes locekļa amatu. Šīs izmaiņas atspoguļo padomes locekļa amata nepilnas slodzes būtību, paredzot darba laiku padomes locekļa pienākumu pildīšanai līdz 30% no normālā darbalaika.
Stingrākas prasības būs arī amatu savienošanas izvērtēšanai, nosakot, ka valsts un pašvaldību institūciju augstākajām amatpersonām, kā arī kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem atļaujas savienot amatus vairs nedrīkstēs izdot tikai uz rezolūcijas pamata, nodrošinot, ka katrs amatu savienošanas lūguma gadījums tiek izvērtēts individuāli, lai novērstu iespējamo interešu konfliktu un ietekmi uz valsts amatpersonas pienākumu kvalitatīvu un pilnvērtīgu izpildi.
Ar grozījumiem iecerēts mazināt interešu konfliktu riskus, veicināt efektīvāku valsts amatpersonu pienākumu izpildi un palielināt sabiedrības uzticību publiskās pārvaldes darbībai un tās efektivitāti. Tāpat šādi iecerēts nodrošināt, ka valsts amatpersonas pilda savus pienākumus atbildīgi un godprātīgi, novēršot riskus, ka var tikt kavēta valsts amatpersonas pienākumu kvalitatīva un pilnvērtīga izpilde un amatu savienošana izmantota nesamērīgai finansiālu labumu gūšanai no papildu amatiem.