Augstāko izglītību 2022./2023. akadēmiskajā gadā apgūst 75,4 tūkstoši studējošo, kas ir par 2,6% mazāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Tie apkopoti arī par ārzemju studentiem.
Šajā akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 26,4 tūkstoši studenti, kas ir mazākais uzņemto studentu skaits pēdējo desmit gadu laikā un par 8,9% mazāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā.
Puse uzņemto studentu (53,6 %) uzsākuši studijas bakalaura līmeņa programmās, 23,5% – maģistra, 20,2% – koledžas, savukārt 2,7% – doktora līmeņa programmās. Uzņemto studentu vidū joprojām vairāk ir sieviešu – 14,9 tūkstoši jeb 56,3% no kopējā skaita.
Vairāk nekā puse uzņemto studentu (57%) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem,
savukārt 43% – par valsts budžeta līdzekļiem. Lielākais par personīgajiem līdzekļiem uzņemto studentu īpatsvars ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās (84,2%), bet par valsts budžeta līdzekļiem – inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības studiju programmās (74,8%).
2022. gadā grādu vai kvalifikāciju ieguva 13,4 tūkstoši studentu – par 1 285 jeb 8,7% mazāk nekā 2021. gadā. Tas ir zemākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā. Vairāk nekā trešdaļa (34,5% jeb 4,6 tūkstoši) ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās, bet 18,8% jeb 2,5 tūkstoši – veselības aprūpes un sociālās labklājības jomās. Studijas inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās beidza 1,5 tūkstoši jeb 11,5% no kopējā absolventu skaita.
Kopš 2010. gada absolventu skaits Latvijas augstskolās ir sarucis gandrīz divas reizes.
Salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, uzņemto studentu skaits ir samazinājies gandrīz visās nozarēs, izņemot dabaszinātnes, matemātiku un informācijas tehnoloģijas, kur tas pieaudzis par 5,6%. Vislielākais uzņemto studentu skaita samazinājums ir pakalpojumu (-15,4%), sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību (-14,3%) un inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (-12,2%) studiju programmās.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, vairāk nekā trešdaļa jeb 8,9 tūkstoši uzņemto studentu izvēlējās apgūt sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, tomēr šis ir mazākais uzņemto studentu skaits šajās programmās pēdējo 20 gadu laikā. Otrā populārākā izvēle jaunajiem studentiem bija veselības aprūpe un sociālā labklājība (4,5 tūkstoši jeb 17,1% no kopskaita) un trešā – inženierzinātnes, ražošana un būvniecība (14 %). Vismazākais uzņemto studentu skaits bija izglītības (6% jeb 1,5 tūkstoši studentu) un lauksaimniecības (1,6% jeb 417 studenti) studiju programmās.
Kopējais studējošo skaits Latvijā gadu no gada samazinās. Salīdzinājumā ar iepriekšējo akadēmisko gadu kopējais studējošo skaits (75,3 tūkstoši) ir samazinājies par diviem tūkstošiem, savukārt pēdējo piecu gadu laikā – par 6,2 tūkstošiem jeb 7,7%. Koledžas līmeņa programmās studē 12,9 tūkstoši, bakalaura – 43,1 tūkstoši, maģistra – 16 tūkstoši, savukārt doktora līmeņa programmās – 3,3 tūkstoši studentu.
Lielākais sieviešu īpatsvars ir izglītības studiju programmās, vīriešu – inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā. Visvairāk studējošo joprojām ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās, kuras apgūst 25,1 tūkstotis jeb trešdaļa no kopējā studentu skaita (sieviešu īpatsvars – 61,4%), tomēr šajās programmās, salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, ir lielākais studentu skaita samazinājums – 934 studenti jeb 46,5% no kopējā studentu skaita samazinājuma visās programmās.
Joprojām vairāk nekā puse studējošo ir sievietes – 57,6% (43,4 tūkstoši) no studējošo kopskaita. Lielākais sieviešu īpatsvars ir izglītības studiju programmās (91,8% jeb 4 tūkstoši), kurās kopā studē 6,3% jeb 4,7 tūkstoši studentu. Salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, studentu skaits izglītības studiju programmās ir samazinājies par 400 jeb 7,8%. Augsts sieviešu īpatsvars ir arī veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās – 80,3% jeb 11 tūkstoši, kurās kopā studē 18,3% jeb 13,7 tūkstoši. Salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, studentu skaits palielinājies par 2,1% jeb 292.
Lielākais vīriešu īpatsvars nemainīgi ir inženierzinātnes, ražošanas un būvniecības studiju programmās – 75,5% jeb 7,8 tūkstoši studentu. Tajās kopā studē 13,8% jeb 10,4 tūkstoši, kas ir par 699 jeb 6,3% mazāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā. Liels vīriešu īpatsvars ir arī dabaszinātņu, matemātikas un informāciju tehnoloģiju programmās – 71,4% jeb 5 tūkstoši studentu. Šīs programmas kopā apgūst 11,1% jeb 8,3 tūkstoši jeb no visiem studentiem, un tas ir par 534 jeb 6,7% vairāk. 2022./2023. akadēmiskajā gadā liels studentu skaita samazinājums (par 758 studentiem jeb 12,1%) bija pakalpojumu studiju programmās – tās apgūst 7,3 % jeb 5 tūkstoši studentu, no tiem vairāk kā puse ir vīrieši.
Šajā akadēmiskajā gadā uzņemti 4 tūkstoši «mobilo» [ārvalstu] studentu – par 213 studējošajiem vairāk nekā gadu iepriekš. Vairākums mobilo studentu ir no valstīm ārpus Eiropas Savienības, lielākā daļa – vīrieši. Tomēr pirmspandēmijas līmenis joprojām nav sasniegts, un uzņemto mobilo studentu skaits ir par piektdaļu mazāks nekā 2019./2020. akadēmiskā gada sākumā.
Pašlaik Latvijā studē 10 tūkstoši mobilo studentu,
kas ir par 2,7% vairāk nekā pērn un gandrīz divreiz vairāk nekā 2014. gadā, kad sāka apkopot statistiku par mobilajiem studentiem.
Lielākā daļa mobilo studentu (71,8%) iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus Eiropas Savienības (ES), turklāt gandrīz divas trešdaļas no mobilajiem studentiem ir vīrieši. Vairāk nekā puse mobilo studentu iepriekšējo izglītību ir ieguvuši Indijā, Uzbekistānā, Ukrainā un Vācijā. Starp tiem, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši Vācijā, vairāk nekā puse (58,2%) ir sieviešu, savukārt no Indijas, Uzbekistānas un Ukrainas Latvijā ieradušies studēt pārsvarā vīrieši (attiecīgi 82,4%, 83% un 68,6%).
Visvairāk mobilo studentu (2,6 tūkstoši) studē Rīgas Stradiņa universitātē, no kuriem 80% iepriekšējo izglītību ir ieguvuši kādā no ES valstīm, un gandrīz visi studē veselības aprūpes un sociālās labklājības studiju programmās. Salīdzinājumam Latvijas Universitātē puse no mobilajiem studentiem iepriekšējo izglītību ieguvuši ES valstīs, bet Rīgas Tehniskajā universitātē – vien 1,5%. Kopumā šajās trīs universitātēs studē 5,6 tūkstoši jeb 55,3% no kopējā mobilo studentu skaita.
Mobilie studenti no ES valstīm visbiežāk studē maģistrantūrā (51,7%), savukārt 45,3% – bakalaura līmeņa programmās. No mobilajiem studentiem, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ES valstīs, 85,3% studē maģistra līmeņa studiju programmās. Mobilie studenti visbiežāk apgūst sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības (39,1%), kā arī veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas (29,4%). Lielākā daļa mobilo studentu, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ES valstīs, studē veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās (76,9%).
Šajā akadēmiskajā gadā studijas norit 52 augstākās izglītības iestādēs (28 augstskolās un 24 koledžās), kas ir par vienu augstskolu mazāk nekā iepriekšējā gadā. Valsts augstskolās un koledžās studē 77,7% no kopējā studējošo skaita, savukārt privātajās izglītības iestādēs – 22,3%. Trīs lielākajās Latvijas augstskolās (Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte) studē puse jeb 50,3 % no visiem studentiem. Kopumā 24 augstākās izglītības iestādēs studējošo skaits ir mazāks par tūkstoti, un 12 augstākās izglītības iestādēs tas ir mazāks par 200.
Šajā akadēmiskajā gadā doktora līmeņa studijas Latvijā piedāvā 19 augstākās izglītības iestādes. Tajās studē 3 277 doktoranti, tai skaitā, 1 999 sievietes un 1 278 vīrieši. Nedaudz mazāk nekā puse (44,7%) studē veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā, savukārt gandrīz piektdaļa (18,8 %) studē sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomā.
Lasiet arī: Valsts galva vēlas tuvākos gados dubultotu atbalstu augstākajai izglītībai un zinātnei
