Saskaņā ar Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru sniegto novērtējumu, mūsu un arī Ziemeļvalstu reģionā trešdien, 14.decembrī, kā arī 15. un 16.decembrī elektroenerģijas ražošanas jaudu rezerves būs ļoti mazas. Par to sabiedrību brīdina AS Augstsprieguma tīkls pārstāve Elīna Grīvāne.
Šāds stāvoklis var izsaukt elektroenerģijas cenu pieaugumu biržā. Elektroapgādes ierobežojumi ir maz ticami. Tomēr to iespējamība pilnībā nav izslēdzama, ja energosistēmā notiktu neplānoti incidenti – elektrostaciju vai starpsavienojumu neplānotas atteices.
Patērētāji tiek aicināti iespēju robežās taupīt elektroenerģiju pīķa patēriņa stundās.
Tās parasti ir no 8.00 līdz 12.00 un no 15.00 līdz 19.00.
«Šonedēļ Ziemeļeiropā kļūst aukstāks un tas būs pirmais ziemas izaicinājums energosistēmai. Saspringta situācija izveidojusies Zviedrijas dienvidos un Somijā, kur pieaugošs patēriņš mijas ar atsevišķu atomelektrostaciju nepieejamību. Situācija Baltijā ir salīdzinoši laba, tomēr elektroapgādes jaudu iespējamais deficīts Zviedrijā un Somijā, no kurām Baltijas valstis saņem elektroenerģiju, var ietekmēt Baltijas energosistēmu», norāda Augstsprieguma tīklu valdes loceklis Gatis Junghāns. Šāds situācijas novērtējums balstās Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru kopīgā koordinācijas centra sniegtā analīzē.
Zviedrijā laikā no 9. līdz 18.decembrim remontā ir 1 400 megavatu atomelektrostacija Oskarshamn 3. Ilgāks remonta atslēgums – līdz pat nākamā gada 23.februārim – paredzēts 1 130 megavatu atomelektrostacijai Ringhals 4. Somijā jaunās 1 600 megavatu atomelektrostacijas Olkiluoto 3 palaišana ir pārcelta uz 2023.gada februāri.
Savukārt Baltijas energosistēmā lielākā daļa lielo elektrostaciju ir darba gatavībā, darbojas arī visi starpsavienojumi ar Skandināviju un Poliju. Latvijā ar maksimālo jaudu strādā abas Rīgas termoelektrocentrāles (TEC). Situāciju uzlabo arī apstāklis, ka pīķa patēriņš Baltijā šajā laikā kopumā ir par aptuveni 10% zemāks nekā 2021.gadā.
Saskaņā ar rudenī publicēto Eiropas pārvades operatoru asociācijas ENTSO-E ziņojumu, šajā ziemā, it īpaši janvārī un februārī, būs augstāks enerģijas nepieejamības risks un summāri zemākas drošības rezerves salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Gadījumā, ja būs vērojama zema ūdens pietece hidroelektrostaciju rezervuāros, elektroenerģijas pietiekamības riski var veidoties Zviedrijas un Norvēģijas dienvidu daļā, kā arī Dānijas austrumos. Ja tiks samazināts ražošanas apjoms atomelektrostacijās, enerģijas nepietiekamības riski var palielināties Zviedrijas dienvidos un Somijā – elektroenerģijas tirdzniecības apgabalos, kas ir atkarīgi no importa.
Savukārt ENTSO-E ziņojumā Winter Outlook, kas tika publiskots decembra sākumā, norādīts, ka, lai gan Eiropas elektroenerģijas sistēma šajā ziemā ir pakļauta lielākam enerģijas nepietiekamības riskam, tomēr pārvades sistēmas operatoru veiktie pasākumi ļāvuši mazināt iespējamo ietekmi, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā.
Ziņojumā norādīts, ka Eiropas elektroenerģijas sistēma joprojām ir ļoti atkarīga no gāzes, tomēr labvēlīgi laika apstākļi var mazināt šo energosistēmas atkarību. Eiropas valstis ir veikušas īpašus pasākumus, lai sagatavotos ziemai (gāzes iesūknēšana krātuvēs, dažu spēkstaciju paplašināšana vai darbības atjaunošana, kurināmā maiņa, ambīcijas samazināt elektroenerģijas patēriņu), kā arī samazinātu elektroenerģijas pieprasījuma maksimumu par 5% atbilstoši Eiropas Savienības lemtajam. Visi šie pasākumi ievērojami samazinās enerģijas nepietiekamības risku, teikts ziņojumā.
AS Augstsprieguma tīkls ir Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina nepārtrauktu, drošu un ilgtspējīgi efektīvu elektroenerģijas pārvadi visā Latvijā. Uzņēmumam pieder dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid 68,46% kapitāldaļu.
Lasiet arī: Pagarinās atbalsta periodu elektroenerģijas aizsargātajiem lietotājiem
