Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības “Zapad” ir noslēgušās, bet Polija nezaudē modrību, un nolēmusi slēgt robežu ar Baltkrieviju uz nenoteiktu laiku, tā apturot arī preču plūsmu starp Ķīnu un Eiropas Savienību, raksta “Politico.”
Varšava lēmumu slēgt robežu ar Baltkrieviju pieņēma 12.septembrī, atsaucoties uz draudiem drošībai, ko rada militārās mācības. Tomēr tagad Polijas valdība ir nolēmusi, ka draudi drošībai saglabājas arī pēc mācību noslēgšanās, norādījusi, ka kustība pāri robežai tiks atjaunota tad, kad tā būs uzskatāma par pilnīgi drošu.
Lēmums pieņemts laikā, kad diplomātiskajā sfērā valda saspringta gaisotne, pēc tam, kad Krievija iesūtīja Polijas gaisa telpā vismaz 19 lidrobotus. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) izdara spiedienu, lai ES piemērotu sekundārās sankcijas Ķīnai par tās sadarbību ar Krieviju. Polijas valdība paziņojusi, ka tirdzniecības apsvērumus aizstāj drošībs apsvērumi.
Robežas slēgšana aptur arī dzelceļa kravu pārvadājumus no Baltkrievijas puses, un pa šo ceļu pārvietojas 3,7% no kopējā ES tirdzniecības apjoma ar Ķīnu. Tas ir īpaši būtisks elektroniskās komercijas gigantiem “Temu” un “Shein.” Ierobežojumi ietekmēs arī poļu uzņēmumus. Valstij piederošais “PKP Cargo” norādīja, ka ar nelielu aizkavēšanos varētu tikt galā, bet ilgstoši slēgta robeža varēut pārvirzīt kravas uz dienvidiem, caur Kazahstānu uz Kaspijas un Melno jūru, un tālāk uz Dienvideiropu vai Turciju.
Šobrīd apturēti visi kravu pārvadājumi, tostarp arī tādi, kuru pārvietošanā laiks ir svarīgs aspekts,
piemēram, pārtika un medikamenti. Polijas Transporta un loģistikas asociācijas stratēģisko projektu direktors Arturs Kališaks (Artur Kalisiak) norādīja, ka kā alternatīvu varētu izmantot ceļus caur latviju un Poliju, bet tas ir daudz dārgāk, un nav zināms, cik ilgi šīs robežas paliks atvērtas.
Baltkrievijas opozīcijas medijs “Belsat” jau ziņojis par mēģinājumiem veidot jaunas piegādes ķēdes, kurās kravas auto dodas uz termināli Kauņā, Lodzā vai Dīsburgā, kur krava tiek pārkrauta, un pēc tam preces Baltkrievijā nonāk pa dzelzceļu no Lietuvas puses.
Polijas valdības pārstāvis Adams Šļapka (Adam Szłapka) 17.septembrī apstiprināja, ka robeža būs slēgta līdz turpmākiem paziņojumiem, un valdība vēl domā par tālāko rīcību.
Tā kā nav zināms, kad robežas tiks atvērtas, uzņēmēji nezina, vai saņems kompensācijas.
Iekšlietu ministrija informēja, ka zaudējumi tiks izvērtēti, tiklīdz būs zināms, cik ilgu laiku robeža būs slēgta.
Ķīnas ārlietu ministrs Vangs Ji 15.septembrī apmeklēja Varšavu, lai ar Polijas ārlietu ministru Radoslavu Sikorski (Radosław Sikorski) apspriestu situāciju. Polijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Pāvels Vronskis (Paweł Wroński) sacīja, ka Ķīnas puse nav izteikusi pieprasījumu nekavējoties atvērt robežu, un informēja, ka sarunu gaitā ir skaidri darīts zināms, ka šobrīd drošības apsvērumi ir svarīgākie.
Pekina vēl pirms tās ministra došanās uz Varšavu izteicās, ka darīs visu, lai panāktu drošu un netraucētu dzelzceļa kravu kustību, uzsverot, ka Ķīnas-Eiropas dzelceļa savienojums ir būtisks projekts Ķīnas sadarbībai ar Poliju un Eiropu kopumā.
Ķīna nav vienīgais spēlētājs. Bijušais Polijas Ārvalstu izlūkošanas aģentūras vadītājs Pjotrs Kravčuks (Piotr Krawczyk) norādīja, ka jāņem vērā arī ASV, kuras ir vairāk nekā priecīgas, ka robeža, kaut arī tikai uz laiku, ir slēgta. ASV cenšas panākt, ka ES piemēro palielinātus ievedmuitas tarifus Ķīnai par to, ka tā iepērk naftu no Krievijas. Kravčuks piebilda, ka amerikāņi ir apmierināti ar situāciju, kad galvenais sauszemes ceļš Ķīnas produktiem ir aizvērts, un atbalstīs Polijas valdību, ka tā nesteigsies ar robežas atvēršanu.
Pats par sevi, ka iesaistīta arī Eiropa, tomēr Kravčuks norādīja, ka nav pamanījis nekādu reakciju, ne no Eiropas Komisijas, ne no kādas bloka dalībvalsts:
“Tā kā varbūt arī Eiropa nav nelaimīga, redzot, ka galvenie vārti ir slēgti.”
Viņš sacīja, ka lielās Vācijas ostas varētu būt visnotaļ priecīgas, ja preces tiktu pārorientētas uz tām.
Varšavas Austrumu pētījumu centra ekonomists Konrāds Poplavskis (Konrad Popławski) norādīja, ka Ķīnai summas, kas likta suz spēlas, ir nozīmīgas, bet ne vitāli svarīgas. Robežas slēgšana sāpīgāka būs Ķīnas iekšzemes rietumu provincēm, kas ir tālu no ostām. Viņš arī piebilda, ka nav runa par milzīgiem tirdzniecības apjomiem, drīzāk konkrētām industrijām būtisku straumīti. Drīzāk jautājums esot par to, vai robežas slēgšanai nesekos arī plašāka reakcija.
Ekonomists uzsvēra, ka, lai gan caur Polijas-Baltkrievijas robežu plūstošais apjoms ir ievērojams, tas tik un tā nav tik liels, lai liktu Pekinai mainīt attieksmi pret Minsku vai Maskavu.
Lasiet arī: Polijas prezidents dodas vizītē uz Berlīni; atmosfēra – saspringta