Finanšu ministrija (FM) vēsta: atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem, 2023.gada pirmajos divos mēnešos valsts konsolidētajā kopbudžetā bija 147,3 miljonu eiro pārpalikums. Tas ir par 62,9 miljoniem eiro mazāks, nekā bija pērnā gada janvārī un februārī.
Kopbudžeta bilances pasliktināšanās šogad pamatā skaidrojama ar augstākiem izdevumiem energoatbalsta pasākumiem, nekā tie bija 2022.gada sākumā. Šī gada pirmajos divos mēnešos konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2,5 miljardu eiro apmērā bija par 308,9 miljoniem eiro jeb 14,1% augstāki nekā gadu iepriekš. Ieņēmumi, salīdzinot ar 2022.gada diviem mēnešiem, auguši par 246 miljoniem eiro jeb 10,3% un veido 2,6 miljardus eiro.
Kopbudžeta ieņēmumu pieaugums galvenokārt saistīts ar augstākiem nodokļu ieņēmumiem,
kas šā gada janvārī un februārī – 2 miljardu eiro apmērā – bija par 248,1 miljonu eiro jeb 13,7% vairāk kā 2022.gada pirmajos divos mēnešos. Kopbudžetā būtiski palielinājušies ieņēmumi gan no darbaspēka nodokļiem, gan no patēriņa nodokļiem.
Turpinoties iepriekšējā gada pieauguma tendencēm darba samaksas fondā, augsti pieaugumi vērojami darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Savukārt straujais PVN ieņēmumu kāpums pamatā saistāms ar samaksātajiem nodokļiem tirdzniecības nozarē, ņemot vērā patēriņa cenu straujo pieaugumu, gada vidējai inflācijai februārī sasniedzot 20,3%. Augstās energoresursu cenas veicināja augstākus samaksātos nodokļus elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarē.
Straujš izdevumu kāpums kopbudžetā vērojams subsīdijām un dotācijām,
kas 662 miljonu eiro apmērā bija par 127,9 miljoniem eiro jeb 24% augstāki nekā janvārī un februārī gadu iepriekš. Tas skaidrojams ar divtik augstākiem izdevumiem atbalsta pasākumiem energoresursu cenu kāpuma mazināšanai šā gada divos mēnešos, kā arī par 107 miljoniem eiro lielākiem izdevumiem investīcijām ES fondu projektu īstenošanai.
Jāatzīmē arī kopbudžeta kapitālo izdevumu kāpums par 44,5 miljoniem eiro jeb 51,9%, kas šā gada divos mēnešos veidoja 130,2 miljonus eiro. Tostarp pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai (neņemot vērā transfertus pašvaldībām) auguši gandrīz divas reizes jeb par 41,5 miljoniem eiro.
Šā gada janvārī no valsts budžeta līdzekļiem 20,7 miljoni eiro novirzīti jauna cietuma būvniecībai Liepājā, par 7,1 miljoniem eiro vairāk tērēts transportlīdzekļu iegādei aizsardzības resorā. ES fondu projektu īstenošanai izlietots par 18,5 miljoniem eiro vairāk, tai skaitā būvniecības projektiem satiksmes nozarē (par 11,5 miljoniem eiro vairāk), kā arī datortehnikas un sakaru līdzekļu iegādei izglītības nozarē (par 7,3 miljoniem eiro vairāk).
Kopumā valsts pamatbudžetā 2023.gada pirmie divi mēneši ir noslēgti ar nelielu 6,2 miljonu eiro deficītu, kas ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu, kad deficīts bija 104,2 miljonu eiro apmērā.
Pamatbudžeta bilances uzlabošanās saistāma ar tēriņu samazināšanos sociāla rakstura maksājumiem
vairāk nekā uz pusi – par 104,5 miljoniem eiro jeb 51,5%. Mazāki izdevumi skaidrojami ar ievērojami augstāku izdevumu bāzi 2022.gada attiecīgajā periodā, izmaksājot vienreizējo pabalstu 50 eiro apmērā ģimenēm ar bērniem un 20 eiro apmērā senioriem, lai kompensētu negatīvo efektu no energoresursu cenu pieauguma.
Savukārt, speciālajā budžetā, ņemot vērā ļoti augsto pensiju indeksāciju, vērojami par 115,7 miljoniem eiro jeb 30,4% augstāki izdevumi vecuma pensijām, kā arī par 11,4 miljoniem eiro jeb 33,4% lielāki izdevumi invaliditātes pensijām, kas sekmēja valsts speciālā budžeta izdevumu kāpumu par 137,2 miljoniem eiro jeb 24,2%.
Izdevumiem pieaugot būtiski straujāk nekā ieņēmumiem, kas šā gada divos mēnešos palielinājušies par 47,3 miljoniem eiro jeb 7,1%, ievērojami sarucis valsts speciālā budžeta pārpalikums salīdzinājumā ar 2022.gada janvāri un februāri. Kopumā speciālā budžetā pārpalikums šā gada divos mēnešos bija 8,9 miljoni eiro, kas ir par 89,9 miljoniem eiro mazāk nekā pērn.
Pašvaldību budžetā šā gada divos mēnešos pārpalikums bija 119,5 miljonu eiro apmērā, kas bijis par 44,7 miljoniem eiro mazāks nekā 2022.gada atbilstošajā periodā. Atlīdzībai pašvaldību budžetā 2023.gada divos mēnešos tērēts par 40,1 miljonu eiro jeb 23,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Pieaugums saistāms ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, kas no 1. janvāra ir 620 eiro mēnesī, kā arī ar izdevumu pieaugumu pedagogu algām.
Lielāki nekā 2022.gada janvārī un februārī bija arī pašvaldību izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas kāpuši par 39,6 miljoniem eiro jeb 39,6%. Cenu kāpuma ietekmē vairāk tērēts par siltumenerģiju, elektroenerģiju, kurināmo, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī sociālajai palīdzībai šā gada pirmajos divos mēnešos tērēts vairāk nekā pērn, izdevumiem pieaugot mājokļa pabalstiem un garantētā minimālā ienākuma pabalstu izmaksām, kas galvenokārt saistāms ar palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Pēdējos gados Latvijā līdzīgi kā pārējās reģiona valstīs bijusi nepieciešamība papildus regulārajiem izdevumiem atvēlēt finansējumu Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai, savukārt kopš 2022.gada – arī energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai un Ukrainas bēgļu atbalstam.
Tiek prognozēts, ka atbalsta pasākumi 2023.gadā kopumā pasliktinās vispārējās valdības budžeta bilanci par 856 miljoniem eiro jeb 2,0% no IKP. Atbilstoši FM apkopotajai informācijai, šī gada divos mēnešos atbalsta pasākumiem izlietoti jau 212 miljonu eiro apmērā, pamatā siltumenerģijas un elektroenerģijas izmaksu pieauguma kompensācijām uzņēmumiem un mājsaimniecībām.
Lasiet arī: Premjers: Ministrijām katru gadu paliek pāri neizmantoti 100 miljoni eiro no budžeta
