Saules enerģijas ģenerācijā Latvijā ir sasniegts tirgus piesātinājums, tādēļ no kopējās elektroapgādes sistēmas viedokļa ir jāfokusējas uz citiem ražošanas veidiem, intervijā aģentūrai LETA teica sadales sistēmas operatora AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Viņš stāstīja, ka aktivitāte saules enerģijā turpinās un nāk klāt jauni ģeneratori. Tostarp mājsaimniecības palielina apmērus, kā arī juridisko personu pusē attīstās saules parki, un tie vēl ar gandrīz 300 megavatiem (MW) ir tapšanas stadijā.
“Redzēsim, cik daudz uzbūvēs, bet skaidrs ir, ka gadu mēs beigsim pie 900 MW vai pat viena gigavata (GW) saules ģenerācijas sadales tīklā. Tas ir būtiski vairāk nekā normālā saulainā dienā ir mūsu pašu patēriņš,” teica Jansons, skaidrojot, ka vasarā saulainā dienā Latvijā patēriņa jauda ir ap 600 vai 700 MW.
Jansons stāstīja, ka saules ģeneratoru uzstādīšanas temps mājsaimniecībām vairs nav tāds kā bija. Pakāpeniski ir sasniegts tirgus piesātinājums, bet, ja tagad saules paneļi tiek uzstādīti kopā ar uzkrājošo bateriju, tas ļauj balansēt patēriņu.
“Visticamāk, tāpēc interese par mikroģenerāciju arvien nepazūd – šogad astoņos mēnešos ir uzstādīti apmēram 1400 jauni mikroģeneratori un gandrīz 70% ir kopā ar baterijām,” teica “Sadales tīkla” vadītājs.
Jautāts, vai ir paredzams, ka saules ģeneratoru daudzums turpinās pieaugt, Jansons atbildēja, ka pašlaik piedāvājums pārsniedz pieprasījumu,
un brīžos, kad spīd saule, elektroenerģijas cena biržā ir zema vai negatīva.
“Tādēļ no kopējās elektroapgādes sistēmas viedokļa ir jāfokusējas uz citiem ražošanas veidiem – vēja enerģiju, uzglabāšanas baterijām (BESS), kuras tagad pie mums aktīvi ienāk. No vidējā termiņa stratēģijas viedokļa tās tagad ir prioritātes, jo saules enerģijas pašlaik pietiek un pat pāri paliek,” teica Jansons, piebilstot, ka galvenais izaicinājums šobrīd ir mainīgās un izkliedētās ģenerācijas sabalansēšana ar patēriņu.
Jansons arī stāstīja, ka Enerģētikas stratēģijā saules enerģija ir minēta apmēram viena GW apjomā, tāpēc šobrīd jau vajag palielināt vēja enerģijas potenciālu. “Jo energoresursi ir dažādāki un sabalansētāki, jo mēs esam drošāki,” viņš teica, piebilstot, ka vienlaikus ir jādomā, ko darīt aukstā bezvēja janvāra naktī.
Tāpēc, pēc viņa teiktā, nepieciešamas ne vien saules un vēja elektrostacijas, bet ir arī hidroelektrostacijas (HES) un termoelektrostacijas (TEC). Turklāt TEC varētu strādāt ne tikai ar dabasgāzi, bet arī ar biogāzi vai nākotnē ūdeņradi.
Jansons uzsvēra, ka ir jāskatās uz sabalansētiem energoresursiem, neaizmirstot, ka, kļūstot aizvien atkarīgākiem no elektroenerģijas, visu nevar balstīt tikai uz atjaunojamajiem energoresursiem, jo tie nenodrošina simtprocentīgi pastāvīgu energoapgādi. “Ir jādomā arī par bāzes jaudām, kas nodrošina enerģiju arī tad, kad pietiekami nespīd saule un nepūš vējš,” teica Jansons.
Jau ziņots, ka 2024.gadā “Sadales tīkla” apgrozījums bija 371,812 miljoni eiro, bet peļņa – 28,256 miljoni eiro.
“Sadales tīkls” ir valstij piederošajā “Latvenergo” koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.