40% uzņēmumu Latvijā ir sastapušies ar finanšu krāpniecību – visvairāk uzņēmēji piedzīvojuši mēģinājumus iegūt internetbankas paroles un citu informāciju, kas ļautu nelikumīgi piekļūt kontiem. SEB bankas veiktās aptaujas dati liecina, ka 80% aptaujāto uzņēmumu prot savlaicīgi atpazīt krāpšanas situācijas un pasargāt finanšu resursus.
Pret privātpersonām vērstā krāpniecība kopumā ir izplatītāka, taču uzņēmumu gadījumā tiek izkrāptas krietni lielākas naudas summas. Tomēr ir arī gadījumi, kad, iekrītot krāpnieku lamatās, uzņēmumi savu naudu pazaudē.
Aptaujas dati liecina, ka no uzņēmumiem, kas saskārušies ar krāpniecības mēģinājumiem, 19% ir saņēmuši īsziņas vai epastus, ar lūgumu steidzami veikt kādu darbību internetbakā un ievadīt, lietotājvārdu, paroli, vai bankas kartes datus.
Savukārt 16% respondentu norāda, ka saskārušies ar vikšķerēšanu jeb telefonkrāpšanu – saņemti tālruņu zvani, krāpniekiem izliekoties par bankas vai citu pakalpojumu sniedzēju darbinieku, lūdzot atklāt internetbankas datus, apstiprināt piekļuves un maksājumu pieprasījumus ar Smart-ID vai kodu kalkulatoru.
SEB bankas apkopotie dati, liecina ka 12% aptaujāto uzņēmumu arī ir saņēmuši viltotus rēķinus par precēm vai pakalpojumiem.
SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis skaidro, ka uzņēmumi ar krāpniecības gadījumiem saskaras skaitliski mazāk, kā iedzīvotāji, taču “izkrāptās naudas summas ir krietni lielākas, nekā privātpersonu segmentā”.
“Tiekoties ar uzņēmumiem, redzam, ka finanšu vadītāji un grāmatveži pārzina aktuālās krāpniecības metodes un spēj tās atpazīt. Daļā uzņēmumu šajā jomā tiek veiktas apmācības, taču tādu uzņēmumu ir mazākums,” norāda Pelcis un piebilst, ja kāds zvana bankas vārdā un aicina veikt kādas darbības, uzņēmumiem vienmēr ir jāpārliecinās, ka sarunu biedrs tiešām ir bankas darbinieks.
Tāpat Pelcis iesaka uzņēmumiem sekot līdzi komunikācijai ar sadarbības partneriem – jāpārbauda no kāda adresāta tiek sūtītas vēstules un rēķina, jāpārliecinās, ka maksājums tiešām ir veikts uz pareizo konta numuru un nonāks līdz īstajam adresātam. Vienlaikus ir rūpīgi jāizvērtē arī piedāvājumi sadarboties ar jaunie partneriem.
SEB veiktā aptauja liecina, ka 7% krāpšanas upuru savu naudu ir izdevies atgūt, bet divas reizes lielāks uzņēmēju skaits (13%) izkrāpto naudu ir zaudējuši.
Zīmīgi, ka, lai arī 80% uzņēmēju ir spējuši savlaicīgi atpazīt krāpniekus, vairāk nekā puse (56%) nekādas apmācības šajā jomā saviem darbiniekiem nepiedāvā.
“Uzņēmēju vidē regulāri aktualizējam finanšu krāpniecības tēmu, kā arī mudinām apmācīt darbiniekus, kuri var kļūt par krāpšanas upuriem kā privātpersonas. Aptauja liecina, ka uzņēmēju ikdienā krāpšana ienāk visdažādākajos veidos – tie ir mēģinājumi izkrāpt naudu, norādot neeksistējošu uzņēmumu datus pārskaitījumu veikšanai, kā arī e-pasta “uzlaušana”, meklējot informāciju, lai piekļūtu uzņēmuma kontiem. Piemēram, šajā pavasarī kāds uzņēmējs iegādājās traktoru, veica pārskaitījumu, taču traktoru tā arī nesaņēma, jo “piegādātāja” uzņēmums nemaz neeksistē,” stāsta Pelcis.
Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati par krāpšanu apjomu liecina, ka šī gada pirmajā pusgadā cilvēki ir zaudējuši vairāk nekā piecus miljonus eiro, lielākoties pašiem apstiprinot maksājumus, bet novērsto krāpšanas mēģinājumu kopsumma ir 4,3 miljoni eiro (statistika attiecas uz četrām lielākajām Latvijas komercbankām).
Lasiet arī: VIDEO| Viesmīlības nozare: “Mīļā valdība, ir laiks sākt atbalstīt ēdināšanas nozari”
