Aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju (46%) ir pakļauta riskam kļūt par finanšu krāpnieku upuri, jo nespēj atpazīt krāpnieciskus zvanus, īsziņas un vēstules, liecina SEB bankas veiktā aptauja.
Tāpat aptaujas rezultāti liecina, ka vairāk kā trešdaļa iedzīvotāju visdrīzāk nespētu arī atšķirt vai internetbankas mājaslapa, kas atveras nospiežot uz saites ir īsta vai viltota.
Aptaujas dati parāda, ka 22% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka viņi spētu atpazīt krāpniecisku īsziņu vai vēstuli, bet varētu uzķerties uz krāpniecisku zvanu. Savukārt 16% uzskata, ka noteikti varētu atpazīt krāpniecisku zvanu, taču varētu uzspiest uz saites kas atsūtīta īsziņā vai vēstulē.
Vislielākā varbūtība kļūt par krāpnieku upuri ir 8% respondentu, kuri saka, ka viņi nezina, kā atpazīt krāpniecisku zvanu, īsziņu vai vēstuli.
SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Marcis Pelcis vērtē pozitīvi, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju (54%) uzskata, ka «noteikti varētu atpazīt viltus zvanus, īsziņas un vēstules un nekad nekļūtu par kiberkrāpnieku upuri». Pelcis skaidro, ka krāpnieku iecienītais krāpšanas veids vēl aizvien viltus zvani un īsziņās.
Arī viltus e-pasti ar aicinājumiem pieslēgties internetbankām kļūst arvien ticamāki. «Mūsu aptaujas dati liecina, ka 20% respondentu drīzāk nevarētu atpazīt, vai lapa, kas atvērās, nospiežot uz saites, ir īsta. Savukārt 5% noteikti nevarētu atpazīt viltus internetbanku,» skaidro Pelcis un piebilst, ka «tā nav laba zīme, ka 14% aptaujāto nav pārliecināti vai vaŗetu atpazīt lapu, kuru izveidojuši krāpnieki».
Lai nekļūtu par krāpnieku upuri, ir ļoti svarīgi zināt par galvenajām pazīmēm, kā atpazīt – vai internetbankai līdzīga lapa ir īsta vai, tomēr, uzticēties tai nedrīkst, pauž Pelcis. Tāpat ieteicams mājaslapas adresi ievadīt adreses joslā pašam. «Bieži vien cilvēkiem ir ieradums – ātri ierakstīt Google, piemēram, «seb ibanka» un tad atvērt pirmo saiti, ko piedāvā meklētājs.
Apzinoties šādu darbības modeli, krāpnieki izmanto dažādus paņēmienus, lai apmānītu banku klientus. Viens no paņēmieniem ir apmaksāta Google reklāma,» stāsta Pelcis.
SEB banka aicina iedzīvotājus rūpīgi pārbaudīt, kas tieši ir ierakstīts lapas adreses joslā – nereti viltotām internetbankas lapām adreses nebū nav līzīgas īstajai internetbankai. Ja nav pārliecības, ka adrese ir īsta, labāk pieslēgties internetbankai, izvēloties pieslēgšanās pogu oficiālajā bankas mājaslapā – www.seb.lv.
Tāpat SEB banka aicina izvērtēt lapas vizuālo izskatu- neskatoties uz to, ka krāpnieki spēj izveidot lapas, kas ir gandrīz identiskas oriģinālām, rūpīgāk ieskatoties, var pamanīt atšķirības, fontā, dizainām un bankas rekvizītos.
Pelcis atgādina, ka
svarīgi atcerēties, ka, lai pieslēgtos internetbankai, nav nepieciešams PIN2 – tikai PIN1.
Kā arī, ja saites nedarbojas, visdrīzāk, internetbankas lapa ir viltota.
Lasiet arī: BNN pēta | Vai kaimiņos pedagogiem «zāle ir zaļāka»?
