Krievijas ziņu video, kurā redzams, ka serbu brīvprātīgie Ukrainā piedalās mācībās kopā ar Krievijas karavīriem, Serbijā izraisījis pamatīgu sašutumu, vēsta britu raidorganizācija BBC.
Krievu algotņu grupējums Vāgnera grupa publicējis video serbu valodā, kurā aicina brīvprātīgi pieteikties karošanai Ukrainā. Uz to nikni reaģējis Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs (Aleksandar Vucic), kurš serbu sabiedriskās televīzijas raidījumā sacīja:
«Kādēļ jūs, Vāgnera grupa, aicināt serbus karot, ja zināt, ka tas ir pret mūsu likumiem?»
Serbijas pilsoņiem ir aizliegts piedalīties militārajos konfliktos ārvalstīs.
Serbija bieži tiek kritizēta par to, ka augstāk par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) vērtē attiecības ar Krieviju, tomēr pēdējo dienu notikumi liecina, ka Belgradas nostāja nav tik viennozīmīga. Norādot uz nemaz ne tik rožainajām attiecībām ar Krieviju, Vučičs sacījis, ka Serbija ne tikai ir neitrāla, bet viņš arī pēdējo reizi ar Putinu runājis pirms daudziem mēnešiem.
Tiek lēsts, ka Vāgnera grupas darbībās iesaistīto serbu skaits nav liels. Daži ir cīnījušies Krievijas armijas rindās 2014.gadā, tomēr tā nav bijusi oficiāli atļauta dalība. Līdz šim Serbijas tiesa par dalību militārajos konfliktos ārvalstīs ir piespriedusi sodu vairāk 20 personām.
Ceturtdien, 19.janvārī Belgradas advokāti un pretkara kustības dalībnieki iesniedza kriminālsūdzību pret Krievijas vēstnieku Serbijā un pret Serbijas valsts drošības un informācijas aģentūru (BIA) par iespējamu serbu vervēšanu karošanai Vāgnera grupā. Turklāt Belgradā, kur ir ne mazums provokatīvu sienu gleznojumu, uz pilsētas centrālās sienas pagājušajā nedēļā parādījās algotņu grupējuma emblēma. To parakstījusi Tautas patruļa (People’s Patrol), radikāli labēja ekstrēmistu organizācija, kas iepriekš rīkojusi maz apmeklētus mītiņus Krievijas atbalstam.
Neviena no vadošajām politiskajām partijām nav publiski izrādījusi atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā, un Belgrada vienmēr ir balsojusi par ANO rezolūcijām, kas nosoda Krievijas agresiju. Vučičs šonedēļ ir pilnīgi skaidri paudis Serbijas nostāju:
«Mūsuprāt, Krima ir Ukraina, un Donbasa reģions ir Ukraina, un tā tas paliks.»
Tomēr ar to nepietiek, lai pārliecinātu Eiropas Parlamentu, jo Serbija atkārtoti ir atteikusies vērst sankcijas pret Krieviju. Eioparlamentārieši jau divreiz ir pieņēmuši rezolūciju iesaldēt iestāšanās pārrunas, līdz Serbija piekritīs sankciju ieviešanai. Tā kā ES ilgstoši izrādīja mazu interesi par bloka paplašināšanu Rietumbalkānu virzienā, Belgrada ir uzskatījusi par vajadzīgu veidot saikni ar Krieviju. Lēta gāze, Serbijas naftas pārstrādes uzņēmuma NIS atrašanās Gazprom īpašumā un Krievijas atteikšanās atzīt Kosovas neatkarību bija praktiskie iemesli uzturēt draudzību ar Maskavu. Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā ir mainījis uztveri. Belgrada nebija sajūsmā, kad Putins atsaucās uz Kosovas vienpusējo neatkarības pasludināšanu kā pamatojumu okupēto Ukrainas austrumu reģionu neatkarības atzīšanai. Tajā pašā laikā arī ES attapās, ka Rietumbalkānu atstāšana novārtā ir radījusi vietu, kur var ienākt Maskava.
Ja Serbijas prezidents ir gaidījis brīdi, kad izlēmīgi pagriezties Rietumu virzienā, šis varētu būt īstais laiks. Vučičs ir brīdinājis par ļoti sarežģītām sarunām ar ES un ASV pārstāvjiem, un solījis tuvākajās dienās informēt sabiedrību, kas tiek sagaidīts no Serbijas attiecībā uz Kosovas jautājumu un sankcijām Krievijai. Viņš gan arī iepriekš ir izteicis līdzīgas piezīmes, taču šoreiz ir atkārtoti uzsvēris, ka ir skaidrs Serbijas ceļš: «Es zinu, ka mūsu virziens ir Eiropas Savienība. Citu ceļu nav.»
