Saeimā pārstāvētā partijas Latvija pirmajā vietā (LPV) un tās līderis Ainārs Šlesers mēģināšot vākt iedzīvotāju parakstus referendumam par 14. Saeimas atlaišanu. Savukārt vēlēšanās procentu barjeru nepārvarējusī partija Saskaņa ziņo, ka ceturtdien, 1.jūnijā, tā Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedz likumprojektu par visas tautas vēlētu prezidentu.
Šlesers norādīja, ka pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās ievēlēja Jaunās Vienotības (JV) kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV), koalīcijā ir gaidāmas izmaiņas.
Šlesera ieskatā, pašreizējā koalīcija “de facto” ir beigusies un tiks veidota jauna, jo esošā ir “rīcībnespējīga”. Politiķis atzīmēja, ka prezidenta vēlēšanas ir šīs koalīcijas punkts, jo pēdējā laikā nebija nedz reformu, nedz bijusi kaut kāda rīcība.
“Koalīcija septiņus mēnešus ņemas un muļļājas, beigās Apvienotais saraksts (AS) nodeva savu līderi, uzņēmēju Uldi Pīlēnu, savukārt Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) tēloja hokejistu un dalīja autogrāfus. Rezultātā, Pīlēns nav ievēlēts prezidenta amatā, savukārt
Smiltēns, iespējams, zaudēs savu amatu, jo sāksies amatu pārdale,
kas ir normāls politiskais process,” sacīja Šlesers.
Taujāts, kas varētu notikt ar Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdību, politiķis pauda nostāju, ka viņa valdība kritīs, jo Kariņš un valdība ir sevi izsmēlusi. Šlesers atzīmēja, ka
LPV skaidros, kad juridiski var sākt parakstu vākšanu referendumam par Saeimas atlaišanu,
jo vēl gadu pēc vēlēšanām referendums nevar notikt.
“Mēs konsultēsimies ar Centrālo vēlēšanu komisiju, vai mēs varam parakstus vākt ātrāk par 1.novembri. Skaidrs ir viens, ka Saeimas deputātiem ir nepieciešams jauns mandāts, tāpēc ir vajadzīgas jaunas vēlēšanas. Saeima ar savu bezdarbību ir pievīlusi savus vēlētājus. Tā arī nespēj attīstīt valsts ekonomiku. Tagad klāt arī nāk vērību maiņas,” sacīja LPV līderis.
Šlesers atzīmēja, ka vēlēšanu rezultāts viņam ir šoks. Politiķis pieļāva, ka šoks esot arī daudziem vēlētājiem. Viņš ir apņēmības pilns savākt nepieciešamos 155 000 parakstus, lai notiktu referendums. Tāpat Šlesers pauda pārliecību, ka tauta šo Saeimu atlaidīs.
Jautāts, kā viņš vērtē Rinkēviču Valsts prezidenta amatā, Šlesers uzsvēra, ka Rinkēvičs atšķirībā no līdzšinējā Valsts prezidenta Egila Levita ir profesionāls politiķis. Viņa ieskatā, “Levits bija nulle” – neveikls savā darbībā un izteikumos.
“Viņam kaut ko priekšā rakstīja, bet rakstīto viņš pat nevarēja normāli nolasīt. Rinkēvičs ir profesionālis, par to jautājumu nav. Runa ir par to, vai Latvija bija gatava šādam prezidentam, ko tauta domā par viņa seksuālo orientāciju,” teica Šlesers.
Viņš atzīmēja, ka jautājums ir arī par to, ko tauta domā par tiem politiķiem, kas Rinkēviču ievēlēja, vai tauta atbalsta tādas vērtības. Šlesera ieskatā, nebūs tā, ka cilvēkiem nākamos trīs ar pus gadus nedos iespēju izteikties, būs “jātur mute ciet”. Tam domāts referendums.
Jautāts, vai vēlētāju nostāju pret Rinkēviču nenosaka arī fakts, ka aizvadītajās Saeimas vēlēšanās viņš bija viens no politiķiem ar lielāko plusiņu skaitu, Šlesers sacīja, ka Rinkēvičs ir populārs savu vēlētāju vidū, tomēr tam nav nekādas saistības ar kopējo tautas viedokli. Tautai būšot iespēja savākt 155 000 parakstus un atlaist parlamentu, tostarp arī pašu Šleseru un viņa partiju.
“Tā ir LPV iniciatīva un priekšlikums, kā iziet no šīs krīzes. Citādāk cilvēki ir neapmierināti, politiķi taisnojās, bet iedzīvotāji turpinās braukt prom no valsts. Referendums ir vajadzīgs arī pašam Rinkēvičam. Ja tauta būs par Saeimas atlaišanu, viņam, neskatoties uz savu seksuālo orientāciju, būs jārēķinās ar tautas vairākumu. Viņš vairs nav partijas ministrs, bet prezidents,” uzsvēra politiķis.
Pēc Šlesera paustā, Nacionālā apvienība (NA) iepriekš atzīmēja, kā tā nepiedalīsies valdībā, kurā būs “Progresīvie” un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tāpēc arī NA līderim Raivim Dzintaram būtu jājautā, vai viņš atbalstīs referenduma ieceri. Politiķis akcentēja, ja NA domā, ka, neatbalstot Rinkēviču, tā varēs turpināt strādāt valdībā, tad tā nebūs.
***
Saskaņa savukārt skaidro, ka “Valsts prezidenta amats nedrīkst būt politiskā tirgus priekšmets un iedzīvotājiem ir jābūt tiesībām pastāvīgi izvēlēties vispiemērotāko cilvēku, autoritāti, kas spēs efektīvi vadīt valsti.” Tautas vēlēts Valsts prezidents atgriezīšot sabiedrībai interesi par politiku un pārliecību, ka tauta ir noteicēja savā valstī, norādīts partijas paziņojumā.
***
Kā ziņots iepriekš, par Rinkēviča ievēlēšanu trešdien, 31.maijā, Saeimā nobalsoja 52 deputāti. Viņš amatā stāsies 8.jūlijā. Jau kopš pirmās balsošanas kārtas par Rinkēviču balsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS – 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī Progresīvie, kuriem parlamentā ir 10 deputāti.
Lasiet arī: Twitter lietotāji atgādina Šleseram par viņa “skeletiem skapī”