Pēc Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) paziņojuma par līguma laušanu ar SIA “Velve” saistībā ar vairākkārtēju līguma termiņu nepildīšanu un citiem līguma pārkāpumiem būvnieks atteicies ielaist būvobjekta teritorijā slimnīcas pārstāvjus un tiesu izpildītājus, informē slimnīcas padomes konsultante Gundega Vārpa.
2020.gada 27 augustā noslēgtais līgums starp slimnīcu un SIA “Velve” paredz precīzu turpmāku rīcību līguma izbeigšanas gadījumā, proti, pasūtītāja pieaicinātie tiesu izpildītāji fiksē situāciju objektā, un būvniekam ir jānodod objekts PSKUS valdījumā. Pēc Vārpas paustā, trešdien, 7.februārī, slimnīcas pārstāvji, tostarp tiesu izpildītāji, ieradās objektā, bet SIA “Velve” pārstāvji atteikušies tos ielaist būvobjekta teritorijā.
PSKUS vadība jau iepriekš pauda bažas, ka būvnieks varētu nesadarboties, un trešdien tās apstiprinājās.
Slimnīca aicina SIA “Velve” uz sarunu par būvobjekta nodošanas kārtību, cerot, ka “”Velves” pusē sapratne par konstruktīvas sarunas nepieciešamību ņems virsroku pār emocijām”.
Gribu uzsvērt, ka neatkarīgi no pretdarbībām Stradiņa slimnīca nemainīs savu lēmumu. Mūsu personāls un pacienti ir pelnījuši strādāt un ārstēties cienīgos un ārstniecības procesam atbilstošos apstākļos, tostarp kvalitatīvi izbūvētās un drošās telpās, tāpēc – jo ātrāk spēsim vienoties, jo labāk Latvijas sabiedrībai. Uz to es aicinu “Velvi,”” uzsver PSKUS valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis.
Komentējot esošo situāciju, Veselības ministrijas (VM) komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders aģentūrai LETA norādīja, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības īstenošanā jau ilgstoši ir novērotas problēmas. Šī iemesla dēļ VM pagājušā gada oktobrī atcēla tā brīža PSKUS padomi un iecēla jaunu pagaidu padomi, kas, izvērtējot situāciju un visu pieejamo informāciju par būvniecības gaitu, izteica neuzticību PSKUS valdei, kura nespēja nodrošināt būvniecības procesa un finanšu plūsmas efektīvu pārraudzību un īstenošanu, savlaicīgi neidentificējot riskus un apdraudot projekta īstenošanu.
Pēc Šneidera paustā, VM pilnībā uzticas PSKUS esošās vadības lēmumiem un uzskata, ka tā ir PSKUS valdes izšķiršanās, vai turpināt vai neturpināt līgumu ar jaunās PSKUS A2 ēkas būvnieku SIA “Velve”.
VM vērtējumā, PSKUS veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu nepieciešamo un neatliekamo būvdarbu turpināšanu, kā arī saglabātu darbu un ieguldījumus, vienlaikus veicot nepieciešamās darbības un procedūras, lai iespējami ātrāk varētu tikt izvēlēts cits būvnieks, kas varētu ēku pabeigt.
“Gan valsts, gan slimnīcas un pacientu interesēs ir, lai slimnīcas A2 ēka tiktu uzbūvēta iespējami ātrāk, darbs būtu izdarīts kvalitatīvi un ēka būtu droša,” uzsvēra Šneiders.
“Velve” nepiekrīt PSKUS lēmumam par vienpusēju līguma izbeigšanu un uzskata to par prettiesisku.
“Velves” pārstāvji uzsver, ka PSKUS laužot līgumu ar jaunā slimnīcas korpusa būvnieku SIA “Velve”, būvniecība ievilksies uz 23 līdz 26 mēnešiem un, visticamāk, sadārdzināsies par aptuveni 20-30 miljoniem eiro.
Tādējādi, pēc “Velves” pārstāvju paustā, būvkompānija šobrīd turpina veikt darbus tādā apmērā, kādā tos objektīvi ir iespējams veikt neesošās būvprojekta dokumentācijas apstākļos.
“Velve” joprojām sagaida arī atbildīgo valsts amatpersonu iesaisti problēmjautājumu risināšanā.
Būvkompānijas ieskatos tai nav saistošs PSKUS paziņojums par vienpusēja līguma izbeigšana, jo tas ir prettiesisks. Līguma izpildes kavējums, pie kā galvenokārt apelē pasūtītājs, ir radies no “Velves”, kā būvdarbu veicēja, neatkarīgu iemeslu dēļ.
Būvkompānijas pārstāvji skaidro, ka līgums par būvdarbu izpildi bija noslēgts krietni pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā, un kara radītās sekas atstāja būtisku ietekmi uz konkrētā līguma izpildi – mainījās gan būvdarbu izpildes laiks, gan izmaksas. Tādēļ būvnieku ieskatā šobrīd pārmest “Velvei” nespēju iekļauties termiņos ārkārtas apstākļos, kurus neviens ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē kopumā nevarēja paredzēt, ir nekorekti un nepamatoti.
“Velves” pārstāvji uzsver, ka, viņuprāt, tas norāda uz slimnīcas jaunās vadības nevēlēšanos iedziļināties objektīvi pastāvošajos un viegli pārbaudāmajos faktos, kas raksturo līguma izpildi. Tāpat “Velve” uzskata, ka tiek noklusēts, cik ilgi pasūtītājs pieņēma lēmumus saistībā ar nepieciešamajiem grozījumiem līgumā, kuru nepieciešamība bija pamatota ar ārkārtas apstākļiem Krievijas sākta kara Ukrainā dēļ.
Būvkompānija norāda, ka tieši šis apstāklis radīja tālāku ķēdes reakciju, jo slimnīcas būvniecībā būvdarbu izpildē bez “Velves” piedalās arī daudzi citi Latvijas darbuzņēmēji un piegādātāji, kuriem visiem bija jāpieskaņojas un jāpārplāno darbība atbilstoši jaunajiem apstākļiem.
“Velves” pārstāvji skaidro, ka noslēgtā līguma un būvdarbu izpildi būtiski apgrūtināja vai atsevišķos gadījumos padarīja pat neiespējamu daudzi neatrisinātie būvprojekta neatbilstības un/vai trūkumu jautājumi, kuri pilnībā nav atrisināti arī šobrīd.
Būvkompānijā informē, ka no 2021.gada ir reģistrēti vairāk nekā 400 šādu problēmjautājumu, ir nosūtītas vairāk nekā 50 vēstules, kur būvnieks norādījis uz projekta nepilnībām un lūdzis pēc iespējas drīzāk sniegt kvalitatīvus risinājumus. Autoruzraudzības žurnālā ir veikti vairāk nekā 500 ierakstu par izmaiņām būvprojektā un izsniegti vairāk nekā 200 izmaiņu rasējumu, kas aptver visas būtiskās būvprojekta sadaļas. Tostarp pašlaik pilnībā ir pārstrādātas būvprojektu daļas, kas saistītas ar ugunsdzēsības signalizāciju, sprinkleru sistēmu, māsu izsaukuma sistēmu, dūmu aizsardzības sistēmu un citām.
Būvprojekta inženiertīklu daļai joprojām nav veikta inženiertīklu piesaiste – nav norādīts precīzs tīklu novietojums. To savā būvprojekta audita atzinumā norādījis arī Latvijas Būvinženieru savienības eksperts, secinot: “Konstatēts, ka nav veikta inženiertīklu savietošana un sistēmu tehnisko risinājumu savstarpējā salāgošana.”; “…..Piezīmes uz būvprojekta apliecina to, ka Būvprojekts tiks papildināts autoruzraudzības kārtībā”, vēsta kompānijā.
Būvnieki uzsver, ka tādējādi tieši pasūtītāja bezdarbība, ilgstoši nespējot atrisināt būtiskus jautājumus, no kuriem, atbilstoši pastāvošajam būvniecības procesa normatīvajam regulējumam, ir atkarīga būvdarbu izpildes iespējamība, ir aizkavējusi līguma izpildi, tādējādi apdraudot arī Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguvi.
“Velves” pārstāvji uzskata, ka pērn neapgūtie ES līdzekļi ir tikai un vienīgi pasūtītāja atbildība, jo tieši pasūtītājam, nevis būvkompānijai, pastāv līgumiskās attiecības ar būvprojekta izstrādātāju. Attiecīgi tikai pasūtītājs var prasīt būvprojekta izstrādātāja līguma un normatīvos noteikto pienākumu izpildi.
Būvkompānijas pārstāvji uzsver, ka PSKUS šī brīža retorika, ka ES līdzekļi pērn nav apgūti būvnieka vainas dēļ, ir klaji meli. To apliecina gan “Velves” sarakste ar pasūtītāju, gan arī PSKUS pērn augustā sagatavotā prezentācija Attīstības koordinācijas un uzraudzības komitejai, kurā ietilpst pārstāvji no Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) un citi, par projekta gaitu, kurā cita starpā norādīts: “23,6 miljoni eiro ERAF 2014.-2020. neapguve 2023.gadā, pārcelšana uz 2024.gadu, ERAF 2021.-2027.” un rīcība – “Lēmuma virzīšana Ministru kabinetā par finansējuma pārdali 2024.gadam (2023.gadā neapgūtā finansējuma apmērā)”.
“Velves” pārstāvji secinājuši, ka PSKUS un ministrijas jau 2023.gada augustā zināja, ka netiks apgūti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi pilnā apmērā, bet, lai tos nezaudētu, PSKUS bija jāsagatavo lēmums Ministru kabinetam par līdzekļu pārdali. Apstāklis, ka šie līdzekļi tomēr netika pārdalīti, ir tikai un vienīgi pasūtītāja tieša atbildība, uzsver “Velves” pārstāvji.
Kompānijā norāda, ka Būvniecības likumā ir skaidri un nepārprotami noteikts, ka būvniecībā ir vairāki dalībnieki katrs ar savām funkcijām un atbildību. Šie dalībnieki ir pasūtītājs, būvdarbu veicējs, būvuzraugs un būvprojekta izstrātājs/autoruzraugs. Ar “Velvi” līgums ir noslēgts par būvdarbu izpildi, tātad būvkompānjas kā būvdarbu veicēja atbildība ir veikt būvdarbus atbilstoši izstrādātājam būvprojektam, ko tam būvdarbu izpildei nodevis pasūtītājs.
Arī Būvniecības valsts kontroles birojs esot norādījis, ka “tikai būvprojekta izstrādātājs saskaņā ar Būvniecības likuma 19.panta ceturto daļu ir atbildīgs par būvprojekta apjoma un satura atbilstību pasūtītāja, šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām. Attiecīgi tikai būvprojekta izstrādātājs (autoruzraugs) var veikt izmaiņas, tajā skaitā novērst kļūdas, būvprojektā. Savukārt būvdarbu veicējam, saskaņā ar Būvniecības likuma 19.panta piekto daļu nav noteikta atbildība par būvprojekta atbilstību normatīvo aktu prasībām, līdz ar to būvdarbu veicējs nedrīkst veikt izmaiņas būvprojektā.”
Tādējādi šajos apstākļos “Velve” uzskata, ka PSKUS vadības rīcībā ir novērojams tiesiskais nihilisms, jo pasūtītāja un projektētāja atbildība, pretēji normatīvos noteiktajam, tiek “pārnesta” uz būvdarbu veicēju. Būvkompānijai ir grūti rast objektīvu izskaidrojumu šādai PSKUS padomes un valdes rīcībai, vēl jo vairāk pie apstākļiem, ka “Velve” līguma izpildes mērķu vārdā izteica priekšlikumu pārņemt būvprojektēšanu. Tāpēc viss notiekošais šobrīd “Velvei” liek secināt, ka PSKUS jaunajai vadībai, acīmredzot, ir citi būvniekam nezināmi uzdevumi un mērķi saistībā ar līguma izpildi un iespējamajiem būvdarbu turpinātājiem.
Attiecībā uz konstatēto pelējuma sēnes klātbūtni PSKUS jaunā korpusa būvobjektā, “Velve” norāda, ka pēdējo pāris nedēļu komunikācija publiskajā telpā no pasūtītāja puses ir bijusi apzināta sabiedrības maldināšana un klaji meli, izplatot pāris gadus vecas bildes, lai gan vienlaikus zināja, ka situācija objektā ir pilnīgi cita.
Būvnieki norāda, ka bojātie materiāli jau sen kā ir demontēti, vairākkārt veikti dezinfekcijas pasākumi un pēdējie 23.janvāra testēšanas rezultāti parāda, ka šīs darbības ir bijušas efektīvas. Tāpēc pēkšņā prasība no pasūtītāja demontēt pilnīgi visu pagrabstāvu ir ārpus jebkādiem racionāliem apsvērumiem, uzsver “Velves” pārstāvji, norādot, ka šis ir kārtējais apliecinājums absurdajai komunikācijai, ar ko “Velve” kā būvuzņēmējs saskaras visā projekta laikā – meli, dezinformācijas izplatīšana, faktu sagrozīšana, pārmērīga birokrātija, nevēlēšanās uzņemties atbildību.
Vienlaikus būvkompānijā apliecina, ka izturas pret situāciju ar konstatēto sēnes sporu klātbūtni būvobjektā ar lielāko atbildību – ir piesaistīti arī ārvalstu eksperti un sabiedrība varēs būt droša, ka objekts atbildīs visām nepieciešamajām higiēnas prasībām, ja būvdarbus turpinās “Velve”.
Būvnieku ieskatā pašreiz PSKUS ir izvēlējusies situāciju objektā nerisināt, taču šī rīcība nav izdevīga nedz valstij, nedz sabiedrībai – ja līgums ar “Velvi” netiek turpināts, būvniecība ievilksies uz 23 līdz 26 mēnešiem un, visticamāk, sadārdzināsies par aptuveni 20 līdz 30 miljoniem eiro.
Turklāt problēmas, ar ko saskaras šobrīd objektā “Velve”, nekur nezudīs, norāda būvnieku pārstāvji.
Proti, lai kurš arī būvētu, būvprojektā būs jāveic izmaiņas un jānovērš neatbilstības un trūkumi.
Kompānijā norāda, ka “Velve” pārzina objektu, ir identificējusi nepilnības projektā, lai ekonomētu laiku, ir gatava tās pati uzņemties arī izlabot, ja pasūtītājs šādu pilnvarojumu dos un piedāvā objektu uzbūvēt 17 mēnešos no termiņa pagarinājuma brīža, kur 15 mēneši paredzēti būvdarbiem, un vēl divi objekta nodošanai pasūtītājam, neprasot papildu finanses.
Būvnieki norāda, ka pēdējās tikšanās laikā starp “Velve” un PSKUS valdi prokūriste Jūlija Stare cita starpā minēja, ka pasūtītājam šobrīd ir pārtraukta finanšu plūsma un jādod risinājumi ES struktūrfondu naudu finansējuma piesaistei, lai objektu pabeigtu. Tāpēc patlaban “Velvei” nākas izdarīt pieņēmumu, ka līguma laušanas patiesie iemesli, iespējams, vispār ir saistāmi ar laika novilcināšanu no PSKUS puses.
Tāpat būvnieki norāda, ka jauns iepirkums, tiesāšanās ar “Velve” ir papildu laiks, un, iespējams, šis laiks PSKUS ir nepieciešams, lai saprastu, kur ņemt finansējumu būvdarbu turpināšanai. Vai šie līdzekļi jau ir pieprasījuši no ERAF fondiem, nav zināms. Nav zināms arī tas, vai un kādā termiņā nepieciešamos līdzekļus pasūtītājs varētu saņemt.
Jau ziņots, ka pērnā gada rudenī bažās par risku zaudēt Eiropas Savienības finansējumu no amatiem atsaukta slimnīcas padome un ievēlēta jauna pagaidu padome, kuras galvenie uzdevumi ir veikt ārēju būvniecības auditu un nodrošināt mediācijas pakalpojumu sniedzēja piesaiste minētā projekta sekmīgai realizācijai.
Novembrī būvkompānija “Velve” pabeidza slimnīcas A2 ēkas fasādes darbus, līdz ar to jaunbūvei ir aizvērta fasāde, lai pasargātu to no laika apstākļu nelabvēlīgas ietekmes. Tomēr mēneša beigās slimnīcas jaunā A2 ēkas pagrabstāvā nepareizas būvdarbu secības dēļ tika atklāts pelējums. Pelējuma sporu klātbūtne ir ļoti nopietns apdraudējums nākotnes slimnīcai un tās pacientu drošībai, jo projekts paredz, ka pagrabstāva zonā tiek izvietoti jaunizveidotais operāciju bloks un Neatliekamās medicīnas centrs, kas nozīmē, ka pelējuma sporu klātbūtne nav pieļaujama nekādā gadījumā.
Pēc būvuzņēmēja pagrabstāva telpu tīrīšanas darbu pabeigšanas pagrabstāvā, PSKUS piesaistīja starp pusēm saskaņotus neatkarīgos ekspertus gan no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), gan Valsts zinātniskā institūta “BIOR” laboratorijas, kas veiks papildus pārbaudes, lai noteiktu, vai minētajā zonā darbus var droši turpināt un pelējums pilnībā likvidēts.
Šī gada 6.februārī slimnīca paziņoja, ka no 13.februāra lauzīs līgumu ar “Velvi” par jaunā A2 slimnīcas korpusa būvniecību. Līgums lauzts vienpusēji.
Slimnīcas padome norāda, ka “Velve” nespēj pildīt līgumā noteiktās saistības–- netiek ievēroti būvniecības termiņi, būvobjektā konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi pārkāpumi.
Patlaban slimnīca gatavojas būvobjekta pārņemšanai 20.februārī.