Strautiņš: iecerētā airBaltic glābšana ir ļoti normāls risinājums

Pēteris Strautiņš

No valsts budžeta nacionālās aviokompānijas airBaltic glābšanai atvēlamie 57,6 miljoni latu nav pārmērīgi liela summa. Turklāt jāņem vērā, ka airBaltic darbība ir būtiska ne tikai tūrisma nozarei, bet ir arī viena no Latvijas ekonomikas priekšrocībām, pārliecināts DnB Nord bankas eksperts Pēteris Strautiņš.

Paredzētā airBaltic glābšana ir ļoti normāls risinājums, intervijā Latvijas Radio atzina Strautiņš, paužot cerību, ka nepieciešamo vienošanos izdosies panākt un tam piekritīs arī privātais akcionārs.

Ekonomists uzsvēra aviokompānijas lielo lomu ekonomikā, uzsverot, ka investoram no ārvalstīm, kas Latvijā, piemēram, izveido savu ražotni, ir svarīgi, lai šurp var atlidot no daudzām valstīm.

Turklāt valsts nākotnē aviokompāniju varētu saglabāt savā īpašumā, jo ir pierādījusi, ka spēj sekmīgi pārvaldīt uzņēmumus, piemēram, Latvijas Valsts mežus un Latvenergo.

Ziņu portāls BNN.LV jau vēstīja, ka ceturtdien, 29. septembrī airBaltic akcionāru sapulcē panākta vienošanās par to, ka aviokompānijas prezidents Bertolts Fliks atstāj amatu, kā arī tiek izbeigts pēc daudzu domām valstij neizdevīgais lidsabiedrības akcionāru līgums.

Aviokompānijas akcionāru sapulci turpinās pēc tam, kad starp akcionāriem – valsti un Baltijas aviācijas sistēmām (BAS) – tiks parakstīta vienošanās par nosacījumiem pamatkapitāla palielināšanai. Tas varētu notikt tuvāko dienu laikā, pēc akcionāru sapulces paziņoja valsts pārstāvis, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss un BAS pārstāve Inga Piterniece.

Akcionāru sarunas notiek konstruktīvā gaisotnē un esot jaušams, ka tuvojas sarunu noslēgums, sacīja Matīss. Patlaban notiek vienošanās teksta saskaņošana starp juristiem un finansistiem, lai vēlāk atkal nebūtu jāsēžas pie sarunu galda.

Piterniece skaidroja, ka sarunas ir komplicētas un prasa skrupulozu darbu. «Taču esam uz vienas nots un domāju, ka tuvākajās dienās airBaltic sāga varētu beigties,» sacīja BAS valdes locekle.

Komentējot airBaltic valdes locekļu meklēšanas gaitu, Matīss sacīja, ka neviena kandidatūra vēl nav izvirzīta. Vairāki potenciālie kandidāti esot uzrunāti, taču piekrišana vēl neesot saņemta.

Jāatzīmē, ka joprojām neatrisinātas tehniskās problēmas ar finansējuma piesaisti airBaltic pamatkapitāla palielināšanai.

Tāpat ziņots, ka valdība slēgtajā sēdē apstiprināja vienošanos par turpmāko airBaltic pārvaldību, kas paredz no valsts puses lidsabiedrības pamatkapitālā ieguldīt 57,6 miljonus latu, ja airBaltic mazākuma akcionāri, SIA Baltijas aviācijas sistēmas, izpildītu valdības izvirzītos nosacījumus.

Valsts finansējums tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to vismaz daļēji kapitalizēt. BAS ieguldījums būs proporcionāls uzņēmumam piederošo airBaltic akciju apmēram, un tie ir aptuveni 50 miljoni latu. Līdzekļi paredzēti operatīvo zaudējumu segšanai, kas ir šogad un daļēji paredzēti nākamgad. Daļu esot gatavība novirzīt arī flotes modernizācijas vajadzībām.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas