Latvijā ir nepieciešams analizēt informāciju par tiesās ieilgušajām lietām, Tieslietu padomes sēdē sacīja ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Viņš uzsvēra, ka pagājušajā gadā divas reizes mazāk krimināllietas saņēma gan pirmās, gan pārējās instances tiesas. «Jāiet detaļās un jāanalizē par ieilgušajām lietām,» uzsvēra Stukāns un piebilda, ka esot nosūtījis Augstākās tiesas priekšsēdētājam Aigaram Strupišam attiecīgu informāciju.
Kā kliedzošu gadījumu Stukāns minēja situāciju ar kādu krimināllietu, kuru tiesa divus gadus tā arī nav sākusi skatīt.
«Vai tad tas ir normāli, ka divus gadus stāv lieta un tiesnese viņu neskata? Visu laiku nozīmē sēdes, bet tad noņem no izskatīšanas un ar trešo reizi aizsūtīja uz Kurzemi. Es uzskatu, ka šis gadījums ir kliedzošs,» uzsvēra ģenerālprokurors.
Stukāns arī kritizēja lietu skatīšanas prioritātes attiecībā uz atbildīgām amatpersonām un nepilngadīgām personām. «Pret atbildīgām amatpersonām un nepilngadīgajiem ir jābūt primārām un tikai tad viss pārējais. Realitātē redzam, ka sīkās zādzības visi skatām, bet amatpersonu lietas neskatām un pret nepilngadīgajiem arī tikai tad, kad sīkas lietiņas,» uzsvēra ģenerālprokurors.
Stukāns nevarot saprast, kāpēc jācieš nepilngadīgām personām, kā lietas dalībniekiem gaidot uz taisnu tiesu. Viņš minēja gadījumu, kad tika izvarota meitene, kas pēcāk kļuva pilngadīga, taču diemžēl nomira. Savukārt krimināllieta izskatīta tikai pēc viņas nāves.
Vienlaikus Stukāns pauda gandarījumu, ka tiesu varas resors domā, kā uzlabot lietu skatīšanas efektivitāti.
Tieslietu padome piektdien apstiprināja lietu izskatīšanas termiņu standartus tiesās 2023.gadā.
Atbilstoši likumam tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendāra gada sākuma, sadarbojoties ar tiesas tiesnešiem, plāno un nosaka tiesas darba mērķus attiecībā uz vidējiem lietu izskatīšanas termiņiem tiesā. Lietu izskatīšanas termiņu standartu nosaka, ņemot vērā tiesas resursus un nepieciešamību nodrošināt personas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā un ievērojot citus lietu izskatīšanas pamatprincipus.
Tiesas priekšsēdētājs lietu izskatīšanas termiņu standartu līdz katra gada 1.februārim iesniedz apstiprināšanai Tieslietu padomē.
Vidējais civillietu izskatīšanas termiņš 2023.gadā pirmajā instancē plānots 6,9 mēneši, apelācijas instancē 4,7 mēneši, bet kasācijas instancē seši mēneši līdz rīcības sēdei un 18 mēneši līdz lietas izskatīšanai.
Krimināllietām vidējais lietu izskatīšanas termiņš pirmajā instancē plānots astoņi mēneši, apelācijas instancē 4,4 mēneši, kasācijas instancē trīs mēneši līdz rīcības sēdei un desmit mēneši līdz lietas izskatīšanai.
Lasiet arī: Levits cer saglabāt Latvijas regulējumu par patiesā labuma guvējiem
Administratīvajām lietām vidējais lietu izskatīšanas termiņš pirmajā instancē plānots astoņi mēneši, apelācijas instancē 6,5 mēneši, kasācijas instancē seši mēneši līdz rīcības sēdei un vidēji 18 mēneši līdz lietas izskatīšanai.
Administratīvā pārkāpuma lietām vidējais lietu izskatīšanas termiņš pirmajā instancē plānots 5,2 mēneši un apelācijas instancē 2,9 mēneši līdz lietas izskatīšanai.
Tieslietu padome izvērtēja arī iepriekšējo gadu tiesu darbības rādītājus. Kopējie tiesu rādītāji norāda uz to, ka samazinās tiesās saņemto un izskatīto lietu apjoms, bet vidējie lietu izskatīšanas termiņi pieaug.
Rīgas tiesās vērojama augstāka noslodze salīdzinājumā ar reģionālajām tiesām.