Vēlētāji 8.martā atbalstījuši skaidras naudas izmantošanas tiesību sargāšanu, un tiesības izmantot Šveices franka banknotes un monētas tiks iekļautas valsts konstitūcijā, vēsta “Politico.”
Oficiālais rezultāts liecina, ka 73,4% šveiciešu atbalsta konstitūcijas labojumu. Valdība to virzīja kā alternatīvu līdzīgam populistiskās grupas “Šveices Brīvības kustība” rosinājumam. Grupas inicitatīva aizsargāt skaidras naudas lietojumu savāca vairāk nekā 100 000 parakstu un tika organizēts referendums. Tas gan balsojumā guva tikai 46% atbalstu pēc tam, kad valdība norādīja, ka daži no “Šveices Brīvības kustības” ieteiktajiem labojumi iet par tālu.
Šveices Federālās padomes locekle Karīna Kellere-Zutere (Karin Keller-Sutter) par balsojuma rezultātiem ziņoja 8.marta vakarā. Balsojuma iznākums nozīmē, ka Šveice pievienosies Ungārijai, Slovākijai un Slovēnijai, kas jau konstitūcijā ierakstījušas tiesības izmantot skaidru naudu. Kamēr iedzīvotāju maksāšanas paradumi kļūst arvien digitālāki, arī Austrijas politiķi diskutē par piemēra ņemšanu.
Tendence arvien mazāk izmantot skaidras naudas maksājumus likusi uzvirmot sazvērestības teorijām,
ka valdības tiecoties kontrolēt iedzīvotājus, vispār atsakoties no skaidras naudas lietošanas. Eļļu sazvērestības teoriju cienītāju ugunī pielēja Eiropas Centrālās bankas plāni izveidot virtuālu eiro papildinājumu, tā liekot Eiropas Savienības izpildinstitūcijai rosināt likumprojektu, kas visā blokā nostiprinātu skaidras naudas vietu.
Maksājumi skaidrā naudā sarukuši arī Šveicē. Ja 2017.gadā vairāk nekā septiņi no desmit maksājumiem tika veikti skaidrā naudā, tad 2024.gadā tie sastādīja vairs tikai ap 30% no kopējā maksājumu skaita.
“Šveices Brīvības kustība” iepriekš rīkojusi kampaņas, lai aizvietot nepopulārus ministrus, aizliegtu elektronisko balsošanu un pasargātu pilsoņus, kas izvēlējās nevakcinēties pret Covid-19, no profesionāliem vai sabiedriskiem ierobežojumiem. Neviens no šiem rosinājumiem nenonāca līdz balsojumam.
Lasiet arī: Ietekmi vēl nejūt, bet jutīs: karš Irānā satrauc Ķīnu