Tauta tīmeklī ņirgājas par Jeremejeva “patriotiskajiem spriedumiem”

Līdztekus apspriestajām problēmām saistībā ar pedagogiem un Stambulas konvenciju, sociālo tīklu lietotāji pasmējušies arī par uzņēmēja Valentīna Jeremejeva spriedumiem attiecībā uz Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem. Jeremejevs sociālajā tīklā TikTok paudis, ka “ukraiņu dziesmām neesot vietas latviešu Dziesmu svētkos, jo Dziesmu svētki ir latviešu tautas ģenētiskais kods”.

Sabiedrību ārkārtīgi uzjautrinājuši Jeremejeva “patriotiskie spriedumi” par Dziesmu svētkiem. Sociālo tīklu lietotājs ar segvārdu Polittehnologs Mudiņš ironizē, ka “latviešu patriots Valentīns lūdz sabiedrību nedziedāt Dziesmu svētkos ukraiņu dziesmas”, jo “viņš baidoties, ka tādējādi nepietikšot viņa mīļoto latviešu dziesmu”.

Savukārt vēsturnieks Kaspars Zellis mierina Jeremejevu, ka “notis būšot latviski, lai nekaitinātu ģenētisko kodu”.

Twitter lietotāja Madara Riktere pateicas Jeremejevam par labāko “dienas joku” un piebilst, ka “tas ir signāls, ka Dziesmu svētku repertuārā obligāti jāiekļauj dziesmas ukraiņu valodā”.

Daži sociālo tīklu lietotāji uzskata, ka Jeremejevam trūkst uzmanības, savukārt citi šaubās, ka tekstu ir izdomājis viņš pats. Tāpat Twitter lietotāju ieskatā “Jeremejevs nevar būt politiķis ar tik vāju vārdu krājumu un sliktu dikciju”. Jeremejevs un viņa izveidotā partija Tautas varas kalpi kandidēja 14.Saeimas vēlēšanās, taču savāca vien 1,13% balsu vēlēšanās. 

 

Twitter lietotājs Gints Gailišs jautā, vai Jeremejeva nostāja būtu tikpat “kategoriska, ja Dziesmu svētku repertuārā būtu dziesmas krievu valodā”. Savukārt Twitter lietotāja ar segvārdu Saule nav pārliecināta, ka Jeremejevs vispār zina, kas ir Dziesmu svētki un kad tie notiek.

 

Arī Kaspars Līcītis vienisprātis ar Sauli – maz ticams, ka Jeremejevs jebkad ir bijis Dziesmu svētkos.

Daļa sabiedrības tomēr uzskata, ka sava taisnība Jeremejeva teiktajā ir – ja tie ir latviešu Dziesmu svētki, tad skanēt tajos vajadzētu tikai dziesmām latviešu valodā.

Tikmēr citi lietotāji piedāvā Jeremejevam “pakot čemodānu un doties uz agresīvo kaimiņvalsti Krieviju, lai nav jāklausās dziesmas nedz ukraiņu, nedz latviešu valodā”.

Sociālo tīklo lietotāja Inese obvs ar skepsi attiekusies pret Jeremejeva “rūpēm par latviešu tautu”. Viņai piekrīt arī dziedātājs Lauris Reiniks.

Iepriekš jau vēstīts, ka XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem reģistrējušies 40 624 dalībnieki – no Vidzemes svētkiem reģistrējušies 14 752 dalībnieki, no Rīgas – 11 753 dalībnieki, no Kurzemes – 5748 dalībnieki, no Latgales – 4884 dalībnieki, no Zemgales – 3751 dalībnieks, bet no Sēlijas – 1192 dalībnieki.

Tāpat svētkiem reģistrējušies arī 2767 dalībnieki no diasporas kolektīviem. Diviem vecākajiem svētku dalībniekiem ir 96 gadi, savukārt pieciem jaunākajiem – gads.

XVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiks Rīgā no 30. jūnija līdz 9.jūlijam. Plānots, ka galvenais to akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja.

Jāpiebilst, ka pašlaik sabiedrisko iniciatīvu platformā Mana Balss notiek parakstu vākšana aicinot XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku programmā iekļaut ukraiņu dziesmu – tagadējās pretošanās faktisko himnnu – Ой у Лузі Червона Калина.

Pagaidām iniciatīvu ir parakstījuši 433 cilvēki taču nepieciešamas vēl vismaz 567 balsis. 

 

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas