Ziņapmaiņas lietotne “Telegram” paziņoja, ka tā nodos lietotāju IP adreses un tālruņa numurus iestādēm, kurām ir kratīšanas orderi vai citi pamatoti juridiski rīkojumi šīm personām, platformas izpilddirektoram Pāvelam Durovam, kuru pagājušajā mēnesī aizturēja Francijas iestādes, pirmdien, 23.septembrī, paziņojot, ka politikas izmaiņu mērķis ir “atturēt noziedzniekus”, būtiski mainot savu nostāju, ziņo britu raidorganizācija BBC.
Francijas prokurori apsūdzēja Durovu par noziedzīgu darbību veicināšanu platformā, tostarp par līdzdalību bērnu pornogrāfijas izplatīšanā un narkotiku tirdzniecībā. Durovs noliedza apsūdzības, nosaucot tās par “pārsteidzošām” un “aplamām”, apgalvojot, ka viņš nav atbildīgs par trešo personu noziegumiem “Telegram”.
“Lai gan 99,999% “Telegram” lietotāju nav nekāda sakara ar noziegumiem, 0,001% lietotāju, kas iesaistīti nelikumīgās darbībās, rada sliktu tēlu par visu platformu, apdraudot mūsu gandrīz miljarda lietotāju intereses,” sacīja Durovs.
Kritiķi apgalvo, ka “Telegram” ir kļuvis par dezinformācijas, bērnu pornogrāfijas un ar terorismu saistīta satura centru, daļēji tāpēc, ka tas ļauj veidot līdz pat 200 000 dalībnieku grupas.
Reaģējot uz bažām par drošību saistībā ar Krievijas spiegošanu, Ukraina nesen aizliedza izmantot lietotni valsts piešķirtajās ierīcēs, ko izmanto valsts amatpersonas, militārpersonas un kritiski svarīgi darbinieki.
Iepriekš “Telegram” varasiestādem sniedzis informāciju tikai par personām, kas tiek turētas aizdomās par terorisma noziegumiem.
Pirmdien Durovs paziņoja, ka lietotne tagad izmanto “īpašu moderatoru komandu”, kas, izmantojot mākslīgo intelektu, meklēšanas rezultātos paslēpj nevēlamu saturu.
Taču tādi eksperti kā Dafne Kelere (Daphne Keller) no Stenfordas Universitātes pauda skepsi par “Telegram” politikas izmaiņām, norādot, ka tādu materiālu slēpšana vien var neatbilst Francijas vai Eiropas juridiskajām prasībām.
Viņa uzsvēra, ka platformai būtu jādzēš darbinieku identificētais nelegālais saturs un, pēc dažu valstu likumiem, arī jāinformē iestādes par nopietniem pārkāpumiem, vienlaikus apšaubot, vai uzņēmuma veiktās izmaiņas būs pietiekamas, lai apmierinātu iestādes, kas vēlas iegūt informāciju par izmeklēšanas mērķiem, tostarp par to, ar ko viņi sazinās un kāds ir šo ziņojumu saturs.
Durova arests ir izraisījis arī debates par vārda brīvības aizsardzības nākotni internetā, daudziem apšaubot platformas drošību politiskajiem disidentiem.
Eksperti norādījuši, ka “Telegram” vairs nav vārda brīvības oāze, kur cilvēki varēja justies droši, izsakot viedokli, it īpaši attiecībā uz lietotnes iespējamo sadarbību ar represīvo režīmu valstīm, kā Baltkrievija, Krievija un Tuvie Austrumi. “Telegram” nav sniedzis daudz informācijas par to, kā uzņēmums rīkosies ar šo režīmu līderu izvirzītajām prasībām.
Lasiet arī: Durovs apgalvo, ka Francijas iestādes izmantojušas “kļūdainu pieeju”
