Eiropa arvien vairāk uztraucas par iespējamo otro Trampa prezidentūru, īpaši pēc tam, kad Tramps par savu viceprezidenta kandidātu pirmdien, 15.jūlijā, izvēlējās republikāņu partijas izolacionistu, 39 gadus veco Ohaio senatoru Džeimsu Deividu Vensu (J.D. Vance). Vanss līdz šim ir iebildis pret turpmāku ASV palīdzību Ukrainai un kritizējis Eiropas militāro atkarību no ASV, tādējādi pastiprinot bažas par turpmākajām transatlantiskajām attiecībām un atbalstu Ukrainai, ziņo “Politico”.
Kāda augsta ranga Eiropas Savienības (ES) amatpersona, runājot anonīmi, nosauca Vensa izraudzīšanos par “katastrofu” Ukrainai un ES.
Kā ziņots, Vansam bijusi galvenā loma neveiksmīgajos centienos Senātā šī gada sākumā apturēt palīdzības likumprojektu Ukrainai, norādot žurnālistiem Venss teicis, ka “Amerika nevar bezgalīgi izrakstīt neaizpildītus čekus,” dodot Ukrainai rīcības brīvību.
Februārī notikušajā Minhenes drošības konferencē intervijā “Politico” viņš apšaubījis ASV ilgtermiņa atbalstu Ukrainai,
apgalvojot, ka “mums vienkārši nav ražošanas jaudas, lai bezgalīgi atbalstītu karadarbību Austrumeiropā”.
“Cik ilgi tas vēl turpināsies? Cik tas varētu izmaksāt? Un, kas ir svarīgi, kā mēs patiesībā saražosim ieročus, kas nepieciešami, lai atbalstītu ukraiņus?” viņš sacīja.
Viņš izlaidis arī tikšanos ar Ukrainas līderiem Zelenski un ārlietu ministru Dmitro Kulebu, kā arī divpartiju senatoru grupu, sacīdams: “Es nedomāju, ka tur uzzināšu ko jaunu.”
Ukrainas atbalstītāji apgalvojot, ka ASV palīdzība Kijivai nav bezatlīdzības, jo lielākā daļa līdzekļu paliek ASV, atbalstot amerikāņu aizsardzības uzņēmējus un finansējot ASV militārās operācijas.
Vensa Trampa stila “Amerika pirmajā vietā” ārpolitika arī kritizē Eiropu un NATO, un aprīļa runā Senātā viņš nopēlis Eiropu, īpaši Vāciju, par nepietiekamiem izdevumiem aizsardzībai, kā arī kritizējis Eiropu par to, ka tā jau trīs gadus sauc Putinu par eksistenciālu draudu, lai gan “trīs gadus nav reaģējuši tā, it kā tā patiešām būtu taisnība”.
Viņa protekcionistiskā nostāja varētu saasināt arī ASV un Eiropas tirdzniecības attiecības.
Paredzams, ka Venss, kurš ir pazīstams kā amerikāņu strādnieku un ražošanas nozares aizstāvis, ja novembrī tiks ievēlēts viceprezidenta amatā, iestāsies par ekonomisku atgriešanos valsts iekšienē un vērsīsies pret Ķīnu – vēl vienas galvassāpes Briselei, ES cenšoties atjaunot sabojātās tirdzniecības attiecības starp Briseli un Vašingtonu.
Eiropas amatpersona norādījusi, ka Trampa un Vansa administrācija, visticamāk, izdarīs spiedienu uz Eiropu, lai tā vairāk pielāgotos Amerikas politikai attiecībā uz Ķīnu.
Līdz šim ES tirdzniecības jomā ir bijusi mazāk agresīva pret Pekinu nekā ASV, piemēram, Ķīnas elektrisko transportlīdzekļu importam piemērojot mazāk stingrus tarifus nekā ASV.
Šādi brīdinājumi ir nepatīkami ES, kas Baidena prezidentūras laikā ir centusies uzlabot tirdzniecības attiecības. Savas prezidentūras laikā Tramps noteica tarifus Eiropas tērauda un alumīnija importam, un viņš ir apsolījis atkal aizsargāt Amerikas rūpniecību, ja novembrī tiks pārvēlēts.
Bijušais prezidents, pirmdien paziņojot par savu izvēli, uzsvēris Vansa veikumu Amerikas darba ņēmēju aizsardzībā.
“Dž. D. ir aizvadījis ļoti veiksmīgu biznesa karjeru tehnoloģiju un finanšu jomā,” viņš sacīja vietnē “Truth Social”, “un tagad, kampaņas laikā, viņš pievērsīs lielu uzmanību cilvēkiem, par kuriem viņš tik lieliski cīnījās – amerikāņu strādniekiem un lauksaimniekiem Pensilvānijā, Mičiganā, Viskonsīnā, Ohaio, Minesotā un tālu aiz to robežām.”
Lasiet arī: VIDEO | Pēc atentāta mēģinājuma Tramps un Baidens aicina uz mieru un vienotību
