ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) Miera padome neuzkrītoši veido saikni ar starptautiskajiem partneriem, tostarp Eiropas Savienību un Palestīnas pašpārvaldi, lai stabilizētu situāciju Gazā un sagatavotos dzīvei pēc konflikta, raksta “Politico.”
Tramps Miera padomi izveidoja kā galveno Gazas joslas atjaunošanas un pārvaldības rīku. Tikmēr Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Barts Eide (Espen Barth Eide), kurš 20.aprīlī apmeklēja Briseli, lai piedalītos vairākās apspriedēs, kas saistītas ar Izraēlas un grupējuma “Hamas” konfliktu, sacīja, ka Miera padome arvien vairāk cenšas iesaistīt starptautiskās institūcijas, kam ir ilgstoša pieredze darbā Gazā, tostarp Palestīnas pašpārvaldi.
Eide norādīja, ka amerikāņi, kuriem uzdota darbošanās Miera padomē, secinājuši, ka esošās institūcijas ir diezgan noderīgas – gan Pasaules Bankai, gan ANO, gan daudzām citām organizācijām jau ir plaša pieredze. Trampa administrācija gan turējusi Palestīnas pašpārvaldi drošā attālumā no plāniem par Gazas turpmāko vadīšanu, un liegusi iebraukšanu ASV jebkuram, kam ir Palestīnas pašpārvaldes izdota pase.
Tomēr ES Augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa (Kaja Kallas) uz Briseli kā īpašo viesi ielūgusi Palestīnas pašpārvaldes premjerministru Mohamadu Mustafu, un Eide norādīja, ka Mustafas un Miera padomes attiecības šķita labākas, nekā tas tiek rādīts publiski. Sarunas ar ASV, pēc Mustafas teiktā Eidem, veicoties labāk, un ir arī praktiska sadarbība. Eide piebilda, ka
Trampa plānos Gazai ietilpst arī Palestīnas pašpārvaldes ilgtermiņa loma pēc tam, kad būs veiktas reformas.
Eide kopā ar Kallasu vadīja Speciālās atbalsta komitejas konferenci, un informēja, ka Briselē klāt bijis arī Trampa augstais pārstāvis Gazas jautājumos Nikolajs Mladenovs. Tas esot pierādījums centieniem veidot saikni.
Miera padomes pārstāvis, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, “Politico” sacīja, ka Speciālā atbalsta komiteja nav konkurente, bet gan centienu konsolidācija.
Jautāts, kādēļ pēc vairākiem mēnešiem joprojām nav pabeigta “Hamas” atbruņošana, Eide norādīja uz policijas spēku vai starptautisku stabilizācijas spēku trūkumu, kas abi tika solīti Trampa 20 punktu plānā. Ministrs sacīja, ka tagad, kad ASV uzņēmusies vadību un Tramps sasniedzis vienu no saviem miera mērķiem, citas valstis arī ļauj amerikāņiem vadīt, bet tas nozīmējot, ka ir jāpilda solītais.
Baltais nams un ASV valsts departaments “Politico” jautājumus novirzīja Miera padomei, kas atteicās uz tiem atbildēt.
Lasiet arī: Izraēlas karavīrs apgāna Jēzus statuju; Telavivas attiecības ar Eiropu brūk