ASV valdība paziņojusi, ka nekavējoties ievieš 17% muitas tarifu lielākajai daļai no Meksikas importēto tomātu, vēsta britu raidorganizācija BBC.
Muitas nodeva stājas spēkā pēc tam, kad ASV izstājās no ilgi pastāvējušā līguma ar kaimiņvalsti, paziņojot, ka līgums nav spējis pasargāt ASV tomātu audzētājus no meksikāņu negodīgā importa. ASV tirdzniecības ministrs Hovards Lutniks (Howard Lutnick) norādīja, ka amerikāņu zemnieki pārāk ilgi ir cietuši no negodīgas tirdzniecības prakses, kas ļauj pārdot ražu, piemēram, tomātus, par daudz zemāku cenu.
Meksika noraida apvainojumus par ļoti lētu tomātu tirdzniecību, un informējusi, ka tās tomāti ASV ir populāri labās kvalitātes, nevis zemās cenas dēļ.
Jaunie muitas tarifi nozīmē, ka lielveikalos un restorānos kāps cenas, jo īpaši picērijās un ēstuvēs, kas piedāvā meksikāņu virtuvi. Lielākais cenu kāpums gaidāms mērcēm uz tomātu bāzes. Saskaņā ar organizācijas “Florida Tomato Exchange” datiem, apmēram 70% tomātu ASV tiek ievesti no Meksikas.
Jauno tarifu aizstāvji norāda, ka tagad amerikāņi vairāk iegādāsies ASV audzētus tomātus, tādējādi uzlabojot ekonomiku.
Tikmēr Meksikas Ekonomikas un lauksaimniecības ministrija paziņojusi, ka, ņemot vērā importa apjomu, meksikāņu tomātus aizstāt nebūs iespējams. Meksikas valdība informējusi, ka centīsies diskutēt par jaunajiem nosacījumiem, pirms tie tieši ietekmē audzētājus, un apsolīja palīdzēt jauna noieta tirgus meklējumos.
Pirmo reizi amerikāņu zemnieku par meksikāņu tomātiem valdībai sūdzējās jau 1996.gadā, norādot, ka tiek ievesti tomāti par neadekvāti zemu cenu. Lai pasargātu vietējos audzētājus, ASV ieviesa antidempinga noteikumus, un piemēroja importa tomātiem muitas nodevu. Kopš tā laika abas valstis parakstījušas jau piecus savstarpējos līgumus, kas paredz tarifu nepiemērošanu, ja Meksika pārdod tomātus par minimālo cenu vai dārgāk. ASV tagad atteikusies no pēdējā, 2019.gadā, parakstītā līguma.
ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) draudējis no 1.augusta ieviest 30% tarifu visiem Meksikas produktiem. Viņš norādīja, ka iemesls tam ir tas, ka Meksika viņaprāt nav darījusi gana, lai pasargātu Ziemeļameriku no pārvēršanās par “narkotiku kontrabandistu smilškasti”. Arī citas valstis, piemēram, Brazīlija un Ķīna, kā arī Eiropas Savienība, saņēmušas draudus par augstiem ievedmuitas tarifiem.
Lasiet arī: BNN padoms | “Kabaci vajag?” Jā! Ko darīt, kad dārzs lutina ar pārbagātību