Mārtiņa Staķa vadītā Rīgas dome pirms diviem gadiem uzsāka četru pašvaldībai piederošu kapitālsabiedrību apvienošanu, atgādina TV3 iksvētdienas raidījums Nekā personīga (NP). Tie ir SIA Rīgas nami, Rīgas pilsētbūvnieks, Rīgas Centrāltirgus un Rīgas serviss.
Reorganizācijas mērķis bija līdzekļu taupīšana un efektīvāka nekustamo īpašumu pārvaldīšana. Visus uzņēmumus apvienoja vienā, uz valdes un padomes amatiem izsludinot atklātus konkursus.
Renāta Petrova Rīgas Centrāltirgū strādāja no 2018.gada, atbildot par attīstības jautājumiem. Viņasprāt, atlasē uz jaunizveidotās kapitālsabiedrības Rīgas nami vadošajiem amatiem pieļauti pārkāpumi.
SIA Rīgas nami Mārketinga un biznesa attīstības daļas vadītāja Renāta Petrova:
«Tas nav normāli, ka atlases konkursos tu liec iekšā cilvēku, kuru tu ļoti labi pazīsti. Tas ir interešu konflikts. Un šai gadījumā, sākot jau no 2021.gadu konkrētajās kapitālsabiedrības viss notiek interešu konflikta ietvaros.»
Rīgas namu padomes locekļu atlasei izveidoja nominācijas komisiju, kuru vadīja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange. Atklātā konkursā “Rīgas namu” padomē nonāca Andris Vārna, Ilze Bukulde un Andris Liepiņš. Pēdējais ir labi pazīstams ar Jāni Langi, jo
abi kopā arī pašlaik strādā valsts uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš padomē.
Uz NP jautājumu atbild Jānis Lange:
«Labāku kandidātu par viņu [Liepiņu] tobrīd nebija?
– Komisija vērtēja. Es sevi gan atstatīju no vērtēšanas, tieši tā, tāpēc, ka viņš ir mans kolēģis Latvijas dzelzceļā. Un pārējie uzskatīja, ka viņš ir labākais.»
Padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš pērn vasarā vadīja kandidātu atlasi uz Rīgas namu valdi. No 17 pieteikumiem par priekšsēdētāju izraudzījās Baibu Beatrisi Sleži. Viņa līdz tam strādāja Latvijas dzelzceļā par finanšu direktora vietnieci, pašlaik turpina strādāt Latvijas dzelzceļa meitas uzņēmuma LDz Ritošā sastāva serviss padomē.
NP vaicā, Jānis Lange atbild :
«Jums prasīja rekomendācijas, cik viņa [Baiba Beatrise Sleže] ir laba?
– Protams, ka ne.
Un pats bijāt pārsteigts, ka viņa tika izraudzīta ?
Jā, tai brīdī es zināju, ka būs jautājumi vai nu no deputātiem vai kāds var sasaistīt to kopā, tā kā jūs arī to šobrīd mēģināt sasaistīt. Es ar to rēķinos. Bet es neiejaucos nekādā veidā padomes nominācijas komisijas darbā. Tā kā es kategoriski noliedzu savu iesaisti kādā no šiem procesiem.»
Petrova pamanīja pietuvināto cilvēku iecelšanu amatos vēl pirms reorganizācijas – kad dzīvesbiedrs izraudzījās amatā savu partneri. Likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā skaidri noteicis, ka dzīvesbiedri nedrīkst pieņemt lēmumus viens par otru, vai otram mantiski labvēlīgus lēmumus.
Agru Langušu, šobrīd Vārnu, 2021.gada vasarā vispirms iecēla Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājas amatā. Atlases komisijā bija viņas dzīvesbiedrs Andris Vārna. Vēlāk abi kopā darbojās Rīgas uzņēmumu reorganizācijas vadības grupā. Tā izstrādāja struktūrshēmu, tai skaitā izveidoja Nekustamā īpašuma pārvaldības departamentu, par kuras vadītāju vēlāk iecēla Agru Vārnu. Prasības uz šo amatu tika sašaurinātas, lai atbilstu viņas pieredzei un izglītībai, uzskata Renāta Petrova.
Kad Rīgas namu valde Vārnu iecēla amatā, viņas dzīvesbiedrs šajā uzņēmumā bija padomes priekšsēdētājs.
Atkal Jānis Lange: «Par viņu attiecībām man nekādas informācijas nebija. Vārnas kungs sevi atstatīja gan no Languša kundzes vērtēšanas, gan no vēl vienas kandidātes vērtēšanas. Un viņš nepiedalījās šai izvērtēšanas procesā nekādā veidā.
[NP:] Viņš darbojas padomē vēl vairākus mēnešus. Kā ar šo?
Es nevaru atbildēt par terminu – dzīvesbiedre. Manā rīcībā šāda informācija tobrīd nebija. Tad, kad es uzzināju to (bet vēlreiz juridiski es saprotu viņi nebija dzīvesbiedri), tiklīdz es to uzzināju, es lūdzu izvēlēties, kurš no viņiem neturpina darba tiesiskās attiecības.»
Renāte Petrova par viņu žurnalistiem saka:
«Tas pats Jānis Lange, kad viņš uzstājās vienā no pasākumiem, kas bija veltīts reorganizācijai, viņš visus darbiniekus iedvesmoja, ka visiem būs izaugsmes iespējas. Pirmo reizi bija skaidrs, kas konkurss ir «uzzīmēts» (nav cita vārda), kad 26.augustā tika izsūtīti jaunie kritēriji, kas precīzi atbilda katram no reorganizējamo kapitālsabiedrību valdes locekļiem.»
Renāta Petrova uzskata, ziņo NP, ka arī konkursi uz departamentu vadītāju amatiem Rīgas namos nav notikuši tā, kā to paredzēja reorganizācijas līgums.
Lai pārliecinātos, vai darbiniecei ir taisnība, Rīgas namu valde pasūtīja juristu atzinumu. To par vairāk nekā 12 tūkstošiem eiro izstrādāja Jāņa Kārkliņa advokātu birojs. Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā atrodams, ka
šis advokātu birojs pēdējos 10 gados no Rīgas namiem par dažādiem pakalpojumiem saņēmis vairāk nekā pusmiljonu.
Tāpēc pēc Renātas Petrovas domām zvērināta advokāta Jāņa Kārkliņa sniegtais atzinums nav uzskatāms par objektīvu: «Atzinumā izdarīts viss iespējamais, lai pamatotu likumpārkāpumu.»
Kā trauksmes cēlēja par interešu konfliktiem un līdzekļu izšķērdēšanu Rīgas namos Renāta Petrova februārī ziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Pēc dažām dienām viņas amatu Rīgas namos likvidēja. Renātai Petrovai ir trīs augstākās izglītības, tai skaitā juridiskā un ekonomiskā. Viņa skaidro:
«Valde 23.februārī pieņēma lēmumu likvidēt manu amatu. Bez amata izvērtējuma, protams. Pasakot, ka viņiem nav vajadzīga mārketinga nodaļa kā tāda. Sanāca tā, ka es jau biju iesniegusi trauksmes cēlēja ziņojumu, un šis ir trauksmes cēlēja ietekmēšanas gadījums. Manuprāt, tā ir vienkārša izrēķināšanās! Līdz ar to SIA Rīgas nami gaida tiesvedība – šai gadījumā ar valsti. Par to, ka viņi ir ietekmējuši trauksmes cēlēju.»
Šo gadījumu Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis raidījumam skaidro šādi:
«Lai nebūtu tāda situācija, ka ir šīs darbinieces vārds pret (Rīgas) izpilddirektora vārdu, mēs šodien esam vienojušies, ka izpilddirektors ar vadības uzdevumu uzdos neatkarīgu izvērtējumu šim nominācijas procesam. Lai novērstu jebkādas šaubas. Es esmu apmierināts ar izpilddirektora darbu.
Izbēgt no situācijas, ka kāds no valdes vai padomes kaut kad kopā ir strādājis vai ir bijis pazīstams, ir gandrīz neiespējami!
[NP:] Vai tiešām Latvija ir tik maza?
Latvija tiešām ir tik maza.»
NP uzrāda Rīgas namu valdes atalgojumu. Valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže saņem algā 7150 eiro mēnesī, valdes locekle Agra Vārna – 6435 eur. Savukārt Padomes priekšsēdētāja vietnieces Ilzes Bukuldes un padomes locekļa Andra Liepiņa atalgojums ir 2160 eiro. Žurnālisti norāda – valdes atalgojums ir konkurētspējīgs ar privāto sektoru.
Kaut padome strādā jau ilgāk nekā pusgadu, Rīgas namos joprojām nav izstrādāta vidējā termiņa darbības stratēģija. Tā padomei kopā ar valdi ir viens no galvenajiem uzdevumiem.
Šonedēļ pašvaldības kapitālsabiedrība izsludinājusi iepirkumu, lai šo plānošanas dokumentu gatavotu kāds no malas. Tam tērēs gandrīz 42 tūkstošus. Rīgas namu vadība skaidro, ka šim uzdevumam tā meklējot starptautisku konsultantu un tāda esot pašsaprotama prakse lieliem uzņēmumiem Latvijā.
NP atkal vaicā Jānim Langem:
«Par ko tad īsti atbild padome?
– Viens no jautājumiem par ko atbild padome, ir stratēģijas izstrāde. Bet tā ir arī normāla prakse, ka var piesaistīt arī ārpakalpojumā, lai kvalitatīvi varētu šo stratēģiju izstrādāt.»
Rīgas domes neatkarīgais deputāts Valters Bergs:
«Par šo tiek veikts iepirkums, kas manā skatījumā ir publisko līdzekļu izšķērdēšana. Jo faktiski kapitālsabiedrībām jāvadās pēc tā, lai šie tēriņi būtu pēc iespējas mazāki.»
Kaut Rīgas izpilddirektors uzskata, ka četru kapitālsabiedrību reorganizācijas rezultātā Rīgas nami šogad ietaupīšot apmēram 1 miljonu eiro, uzlabojumus patlaban nevar ieraudzīt, saka Valters Bergs. Viņš uzskata, ka piemērs nesaimnieciskumam ir Centrāltirgus Sakņu paviljons. Jau vairāk nekā gads pagājis, kopš vējš sabojāja paviljona jumtu. Apdrošināšanas kompensācija ir izmaksāta, bet paviljons stāv slēgts.
Valters Bergs turpina:
«Tas, kas pierādās dabā – uzņēmumam nav līdzekļu, lai sakārtotu Centrāltirgus Sakņu paviljonam jumtu, kas tika norauts vējos jau pagājušā gada janvārī.
Faktiski pagājis vairāk kā gads, kad UNESCO mantojuma objekts ir bez jumta.
Tas, kas ir redzams, tad finanšu stāvoklis nav uzlabojies. Tāpēc arī prasu sasaukt Īpašumu komitejas sēdi, kurā aicinātu gan Rīgas namu valdes, gan padomes locekļus, gan pilsētas izpilddirektoru, lai nāk un skaidro.»
Rīgas nami raidījumam sacīja, ka ir šī paviljona nomnieks un tam nav saimnieciska pamatojuma un iespēju ieguldīt. Tiekot meklēts risinājums ar paviljona īpašnieku – Rīgas pilsētu, lai atrastu finansējumu. Kopš postījumiem domes Īpašumu komitejas vadība nebija sasaukusi nevienu sēdi, lai meklētu risinājumu paviljona remontam. Un to darīs tikai tagad – pēc neatkarīgā deputāta pieprasījuma.
Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis (NA) skaidro:
«Arī viņi paši ir ieinteresēti šos jautājumus skatīt. Nākt uz domi un prasīt kaut kādu finansējumu. To arī apspriedīsim, kāpēc kapitālsabiedrība pati neredz iespējas veikt šos remontdarbus. Tāpēc jau mēs izveidojām šīs kapitālsabiedrības. Maksājam arī pietiekami labas šīs algas.»
Noslēdzot sižetu, NP piezīmē, ka šī gada iepirkuma plānā paredzēti arī nepilni 20 tūkstoši Rīgas namu valdes un padomes civiltiesiskajai apdrošināšanai.
Lasiet arī: Rīgas dome plāno palielināt budžeta izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro
