Ukrainas valdība savā iknedēļas sēdē ceturtdien, 18.jūlijā, ierosināja pirmo kara laika nodokļu paaugstināšanu aizsardzības izdevumiem, palielinot nodokļus, nodevas importam un akcīzes nodokli degvielai, apstiprinot grozījumus 2024.gada budžeta likumā, palielinot gada aizsardzības izdevumus par 495,3 miljardiem grivnu (11 miljardi eiro), paziņoja valdības amatpersonas un likumdevēji, ziņo “Reuters“.
Izmaiņas vēl ir jāapstiprina parlamentam un jāparaksta prezidentam Volodimiram Zelenskim.
Līdz šim Ukraina 2024.gadam bija paredzējusi aizsardzības izdevumiem tērēt aptuveni 1,7 triljonus grivnu (37,5 miljardi eiro).
“Pilna mēroga karš ilgst jau trešo gadu, un vajadzības drošības un aizsardzības nozarē pieaug,” teikts Finanšu ministrijas paziņojumā. “Lai finansētu mūsu pretošanos agresoram, mēs varam paļauties tikai uz saviem resursiem, un galvenie no tiem ir nodokļi un iekšzemes aizņēmumi.
Tas nodrošinās mūsu drošību un tuvinās uzvarai.”
Ministrija norādīja, ka ierosinātās izmaiņas ir “vismaigākais iespējamais variants”, lai finansētu papildu militārās vajadzības, piebilstot, ka ar palielinātajiem nodokļiem tiks segta tikai aptuveni viena trešdaļa papildu izdevumu.
Kijivas aizsardzības izdevumi pieaug, valdībai uzsākot jaunu mobilizācijas kampaņu. Ukraina arī koncentrējas uz iekšzemes ieroču ražošanas nozares attīstīšanu.
Plānots, ka nodokļu palielināšana ļaus gūt 140 miljardus grivnu papildu ieņēmumus. Valdība arī lūdz parlamentu apsvērt kara nodokļa palielināšanu fiziskām personām no pašreizējiem 1,5% līdz 5%. Ukrainas valdība arī plānojot paplašināt to uzņēmumu loku, kuriem ir jāmaksā kara nodoklis, iekļaujot arī individuālos uzņēmējus un mikrouzņēmumus, un mazos uzņēmumus.
Ukrainas valdība plāno iegūt 362 miljardus grivnu, ierobežojot ēnu ekonomiku un izmantojot iekšzemes parāda tirgu, vienlaikus plānojot samazināt 2024.gada budžetu par 65,7 miljardiem grivnu, galvenokārt ietaupot no ārējā parāda maksājumiem.
Sagaidāms, ka likumdevēji grozījumus izskatīs tuvākajā laikā.
Ukraina paļaujas uz starptautisko finansiālo palīdzību sociālajiem un humānajiem izdevumiem, un kopš 2022.gada februāra, kad sākās Krievijas iebrukums, tā no Rietumu partneriem ir saņēmusi aptuveni 89 miljardus ASV dolāru.
Lasiet arī: BNN pēta | Inaugurēts uz otro prezidenta pilnvaru termiņu, Nausēda vēlas nomainīt divus ministrus
