Prokuratūra nav plānojusi atkārtoti iesniegt pieprasījumu Eiropas Parlamentam (EP) atcelt imunitāti deputātam, bijušajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) kriminālprocesā par iespējamu korupciju, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.
Pieprasījumu atcelt imunitāti nav plānots iesniegt atkārtoti, jo prokurora ieskatā pavasarī EP savu nostāju ir paudis un nav pamata uzskatīt, ka attieksme pret šo jautājumu būtu mainījusies.
Kriminālprocess pret Ušakovu būs apturēts līdz laikam, kad viņam vairs nebūs EP deputāta imunitātes. To gan nevarot vērtēt kā izbēgšana no soda, jo kriminālprocess pret viņu netiek izbeigts, ar prokuratūras preses pārstāves Ievas Šominas starpniecību aģentūrai LETA atzina prokurors Ando Skalbe. EP deputātus ievēlē uz pieciem gadiem.
“Runa nav par to, ka ir pārliecība, ka otro reizi būtu tāds pats rezultāts, bet gan par to, ka EP par šo jautājumu ir lēmis un vērsties otro reizi uz tāda paša pamata tikai tāpēc, ka mainījies deputātu sastāvs, manuprāt, nebūtu juridiski pareizi,” uzsvēra Skalbe.
Vienlaikus Skalbe apliecināja, ka drīzumā apsūdzība varētu tikt celta toreizējā mēra Ušakova kādreizējam vietniekam un nu jau bijušajam eiroparlamentārietim Andrim Amerikam.
LETA jau rakstīja, ka iepriekšējā EP deputāti 11.aprīlī, neatbalstīja parlamentārās imunitātes atcelšanu Ušakovam un Amerikam. Ušakovs vasarā atkārtoti startēja vēlēšanās un iekļuva EP. Ameriks vēlēšanās nepiedalījās.
Ģenerālprokuratūras Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurors Monvīds Zelčs aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka tieši Ušakovam, atšķirībā no Amerika, potenciālā apsūdzība ir nopietnāka, jo Ušakovs ir “centrālā persona” šajā kriminālprocesā.
Prokurors bija pieprasījis atcelt imunitāti Ušakovam, lai sāktu kriminālprocesu pret viņu par noziedzīgu nodarījumu – kukuļa – iegūšanu pirms nelikumīgas darbības veikšanas trešās personas interesēs, būdams valsts amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, un par pārkāpumu – svešas mantas piesavināšanos, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, lielā apmērā un organizētā grupā.
Prokurors pieprasījis atcelt imunitāti Amerikam, lai sāktu kriminālprocesu par noziedzīgu nodarījumu – kukuļa iegūšanu pirms nelikumīgas darbības veikšanas trešās personas interesēs, izmantojot dienesta stāvokli.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2023.gada maijā bija rosinājis Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt bijušo Rīgas mēru Ušakovu, viņa toreizējo vietnieku Ameriku un vēl vairākas personas lietā par aptuveni desmit miljonu eiro zaudējumu radīšanu Rīgas pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai.
KNAB 2023.gada 10.maijā nodeva Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pietiekamus pierādījumus, ka četras bijušās Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības amatpersonas, kā arī viena fiziska persona, mantkārīgu mērķu vadītas, radīja minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrībai ienākumus, kuru daļa bija atmaksājama kā regulārs kukulis skaidrā naudā divām bijušajām Rīgas domes augstākajām amatpersonām, aģentūru LETA informēja KNAB.
Noziedzīgo nodarījumu rezultātā pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai radīts vairāk nekā 10 miljonu eiro mantiskais zaudējums.
KNAB izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, izmantojot savu kā pašvaldības vadošo amatpersonu dienesta stāvokli, pieprasīja no fiziskas personas – minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrības pastarpinātā īpašnieka – kukuli lielā apmērā.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs, viņa vietnieks un pilnsabiedrības pastarpinātais īpašnieks vienojās par nepieciešamajām darbībām, lai īstenotu kukuļošanu.
Vienošanās paredzēja veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai pilnsabiedrība varētu saņemt no Rīgas domes caur tās kapitālsabiedrību maksājumus par pasažieru ar braukšanas maksas atvieglojumiem pārvadāšanu, un 30% no šiem ieņēmumiem katru mēnesi skaidrā naudā kā kukuli maksāt Rīgas domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam. Šādus papildu ienākumus pilnsabiedrība un tās dalībnieki guva no 2018.gada maija līdz 2020.aprīlim.
Lai panāktu grozījumus normatīvajos aktos, divas citas pašvaldības kapitālsabiedrības amatpersonas sagatavoja un sniedza lēmumpieņēmējiem nepatiesu informāciju par braukšanas maksas atvieglojumu piešķiršanas pamatotību un ietekmi uz pašvaldības un tās kapitālsabiedrības saimnieciskajām interesēm.
Noziedzīgajā nodarījumā iesaistītās personas apzinājās braukšanas maksas atvieglojumu ieviešanas prettiesiskumu un zaudējumu radīšanu Rīgas domei un tās kapitālsabiedrībai. Noziedzīgo nodarījumu rezultātā radītas smagas sekas – pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai nodarīts vairāk nekā 10 miljonu eiro mantiskais zaudējums.
KNAB rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret četrām bijušajām valsts amatpersonām un vienu fizisku personu, kā arī turpināt pirmstiesas izmeklēšanas laikā uzsākto piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesus pret četrām juridiskām personām, kuru interesēs īstenoti noziedzīgie nodarījumi.
KNAB šo kriminālprocesu 2023.gada 13.februārī izdalīja no iestādes 2019.gadā sākta kriminālprocesa.