Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas pilnā apmērā ir nodrošināta pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūve – tajā skaitā 2021. un 2022.gadā ir izbūvēti 59,7 kilometri Valsts robežsardzes norādītajos prioritārajos posmos, kur pastāv augstākie nelikumīgas valsts ārējās robežas šķērsošanas riski, informē Iekšlietu ministrija (IeM).
Darbs vienlaikus tika veikts Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes nodaļas piecās robežas apsardzības teritorijās – Robežnieku, Šķaunes, Silenes, Kaplavas, Piedrujas.
Tāpat, kā norāda IeM, līdz šī gada 1.novembrim ir uzbūvēti un pieņemti ekspluatācijā četri tilti.
Pastāvīgās infrastruktūras izbūvei atbilstoši Ārējās sauszemes robežas izbūves likumā dotajam deleģējumam Valsts nekustamie īpašumi ir veikuši cenu aptaujas un ir noslēgti līgumi par infrastruktūras izbūvi divās kārtās ar kopējo garumu 149,7 kilometri – pirmajā kārta 85,5 kilometri, bet otrajā – 63,9 kilometri. Kopējā līguma summa ir aptuveni 100,5 miljonu eiro.
Līdz 2022.gada 1.novembrim būvniecības pirmajā kārtā bija nodrošināta atmežošana 72 kilometru garumā, un izbūvēts pastāvīgais žogs 17,5 kilometru garumā. Savukārt šobrīd no kopējās atmežojamas platības pilnībā atmežoti ir 89% jeb 76,53 kilometri, vēl 9% jeb 7,41 kilometri ir procesā un tikai 2%, jeb 1,84 km vēl nav atmežoti, jo projektētājs šajā teritorijā vēl nav radis atbilstošu projekta tehnisko risinājumu un skaidrību par to, cik liela teritorija precīzi vēl atmežojama.
Pastāvīgais žogs ir izbūvēts 22,50 km garumā, būvdarbi notiek 69 km garā posmā.
Otrajā kārtā ir uzsākta būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde. Atmežošana ir uzsākta visos posmos, kuros valsts robežas josla noteikta 12 metri. Posmos, kuros valsts robežas josla nav noteikta vai noteikta vairāk nekā 12 metri, atmežošana tiks uzsākta pēc būvprojekta trasējuma apstiprināšanas. Šobrīd otrajā kārtā atmežoti 5,77 kilometri posmā no 63,93 kilometriem, kā arī doti atmežošanas uzdevumi vēl par aptuveni 5,37 kilometriem.
Vienlaikus, kā norāda IeM, lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi gar valsts ārējo sauszemes robežu, Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) turpina nekustamo īpašumu atsavināšanas procesu un zemes vienību kadastrālo uzmērīšanu valsts robežas joslā gar Baltkrievijas un Krievijas robežu.
Līdz šī gada 1.novembrim atsavinātas un zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības 152 zemes vienībām valsts robežas joslā gar Baltkrieviju un 325 zemes vienībām valsts robežas joslā gar Krievijas Federāciju.
Tāpat, valsts robežas joslā gar Baltkrieviju 32 nekustamajam īpašumam uzsākts atsavināšanas process un 17 nekustamajos īpašumos ir novērtētas 41 atsavināmās zemes vienības.
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka valsts robežas infrastruktūras izbūvei un īpašumtiesību sakārtošanai laika posmā no 2021.gada līdz 2024.gadam paredzēti 110 296 104 eiro. 2021.gadā ir veikti izdevumi par kopējo summu 3 402 374 eiro apmērā, 2022.gadā izpilde turpinās.
Tāpat valdība ir atbalstījusi vienotu tehnoloģisko risinājumu, ar kuru tiks nodrošināta nepārtraukta notikumu apzināšana un robežkontrole tiešsaistē institūcijām, kas atbildīgas par valsts apdraudējumu novēršanu, izmantojot optisko sensoru, videonovērošanas kameru, augstas veiktspējas kapacitātes datu pārraides tīkla un datorprogrammas sistēmu.
Inovatīvo tehnoloģisko risinājumu ieviešanu uz Latvijas Republikas ārējās robežas ir paredzēts īstenot ar Finansiālā atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai palīdzību.
Uz Latvijas–Krievijas valsts robežas šobrīd valsts robežas josla izbūvēta 230 kilometru garumā, no tā pastāvīgais žogs aptuveni 95,2 kilometru garumā, bet neizbūvēts žogs 53,6 kilometru garumā, kā arī izbūvēti četri iekaramie tilti.
