Otrdien, 30.maijā, notika ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konference, kurā viedokli par hroniskās problēmas iespējamajiem risinājumiem izteica arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) un citi politiķi.
Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada, tās īpatsvars Latvijā kopš 2016.gada – ar nelielu izņēmumu 2019.gadā – ir bijis ar pieaugošu tendenci.
Tostarp 2016.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija 20,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2018.gadā – jau 24,2% no IKP, 2020.gadā – 25,5% no IKP, 2021.gadā – 26,6% no IKP, bet 2022.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars samazinājās par 0,1 procentpunktu – līdz 26,5% no IKP. [Izsmeļošāk par Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs datiem un tā veidotāju secinājumiem lasiet šeit.]
Ēnu ekonomikas mazināšanai nepieciešamas strukturālas pārmaiņas ekonomikā, konferencē sacīja finanšu ministrs. Ašeradens pauda, ka pētījumā labā ziņa ir tā, ka Covid-19 laikā novērotais ēnu ekonomikas pieaugums ir apstājies, sliktā –
ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir ļoti augsts, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju,
kas ir 17% no IKP. Vienlaikus Ašeradens uzsvēra: ekonomikas produktīvajā, eksportējošajā sektorā ēnu ekonomikas praktiski nav, jo “eksportētājiem ar to nav laika nodarboties”.
Pēc viņa teiktā, ēnu ekonomikas mazināšanai jādomā, ko darīt ar nekonkurētspējīgajiem ekonomikas sektoriem. Ministrs kā risinājumus redz skaidras naudas aprites ierobežošanu, samaksu par darbu tikai elektroniski, kā arī vispārējās deklarēšanās ieviešanu, kad visiem jādeklarējas un jāapliecina, ka tie ir vienīgie ienākumi. Viņš pieļāva, ka, iespējams, varētu domāt arī par skaidras naudas daudzuma ierobežojumiem iemaksai bankomātos.
Tāpat Ašeradens norādīja, ka nav pieņemami, ka 40% uzņēmumu ir ar negatīvu pašu kapitālu, turklāt daudzi no tiem – ilgstoši.
“Darbošanās ar negatīvu pašu kapitālu ir jānovērš, tas ir higiēnas faktors,” uzsvēra ministrs.
Savukārt ekonomikas ministre norādīja, ka ēnu ekonomikas īpatsvars ataino kopējo noskaņojumu uzņēmējdarbībā, kad jebkuras grūtības izvēlas risināt ar vienkāršāko risinājumu.
Tāpat Indriksone uzsvēra, ka ēnu ekonomikas mazināšanai būtu jādomā par birokrātijas mazināšanu. Piemēram, jāsaprot, ka patlaban ļoti daudzi cilvēki strādā vairākās darba vietās, un nodokļu nomaksas risinājumi jāpielāgo šai realitātei.
Indriksone, runājot par neproduktīvo ekonomikas sektoru, arī norādīja, ka “būs uzņēmumi, kuru vairs nebūs – tos gaida vai nu apvienošanās, vai pārpirkšana, vai darbības izbeigšana. Tāpat būs nozares, kuras kļūs mazas, bet efektīvas”.
Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) uzsvēra, ka ēnu ekonomikas apjoms ir 2,8 miljardi eiro, un ar šo apjomu ir jātiek galā. Viņš arī minēja, ka patds ir “pilnīgi pret jebkuru nodokļu celšanu, kamēr nauda netiek paņemta no šī milzīgā ēnu ekonomikas ziloņa”.
Tāpat Kulbergs norādīja, ka, viņaprāt, līdz šim ēnu ekonomikas apkarošanai nav pievērsta pietiekami liela uzmanība. Kulberga ieskatā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) “ēnu ekonomikas apjomu var tikai apārstēt, bet te ir jāveic ķirurģiska ārstēšana”.
Saeimas deputāts Uldis Augulis (ZZS) pauda uzskatu, ka, ēnu ekonomikas apkarošanu vēršot šauri pa nozarēm, nevis skatot šo jautājumu horizontāli, tālu uz priekšu netiksim. Auguļa ieskatā, būtu arī vairāk jāvirzās nodokļu nomaksas stimulēšanas virzienā.
Tāpat opozīcijas deputāts pauda, ka ir jāatrod un jāaizver ciet visi avoti nelegālajai skaidrajai naudai, bet lielajiem un godprātīgajiem nodokļu maksātājiem jādod vēl kādi nodokļu nomaksu veicinoši stimuli.
Savukārt VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsvēra, ka viņas vadītā iestādecenšas mainīt pieeju ēnu ekonomikas apkarošanā, taču visi pēc VID iniciatīvas virzītie likumprojekti jau ilgstoši “iestrēguši” Saeimā un nav guvuši tālāku virzību.
Jaunzeme arī atzina, ka uzņēmumi ar nepietiekamu produktivitāti augstas konkurences apstākļos nespēj samaksāt nodokļus, un tā esot pirmā lieta, no kā šie uzņēmumi izvairās.
Lasiet arī: Ar nodokļiem vien izrāvienu ekonomikā nepanākt, skaidro Kazāks
