Vācija plāno no nākamās pirmdienas, 16.septembra, sākotnēji sešus mēnešus uz visām sauszemes robežām pastiprināt robežkontroli, lai apkarotu nelegālo migrāciju un novērstu drošības draudus, tostarp islāma ekstrēmismu, Šengenas brīvās pārvietošanās zonā, pirmdien, 9.septembrī, paziņoja iekšlietu ministre Nensija Fēzere (Nancy Faeser), ziņo “Reuters”.
Šis solis seko gadiem pieaugošajam imigrantu skaitam, īpaši tiem, kas bēg no Tuvajiem Austrumiem. Sīkāka informācija par jauno robežpolitiku joprojām ir ierobežota.
Valdība ir arī izstrādājusi shēmu, kas ļaus iestādēm atteikt vairāk migrantu tieši uz Vācijas robežām, sacīja Fēzere.
“Mēs stiprinām iekšējo drošību un turpinām stingri vērsties pret nelegālo migrāciju,” sacīja Fēzere, norādot, ka valdība ir informējusi Eiropas Komisiju un kaimiņvalstis par plānotajām kontrolēm.
Vācijai ir vairāk nekā 3 700 km gara sauszemes robeža ar Dāniju, Nīderlandi, Beļģiju, Luksemburgu, Franciju, Šveici, Austriju, Čehiju un Poliju.
Vācijas jaunā robežkontrole varētu saasināt Eiropas vienotību, ja tās rezultātā citām valstīm nāksies uzņemt patvēruma meklētājus atpakaļ, Austrijas iekšlietu ministram Gerhardam Karneram (Gerhard Karner) pirmdien laikrakstam “Bild” sakot, ka viņa valsts neuzņems nevienu migrantu, ko Vācija atvairīs uz robežas.
Saskaņā ar ES Šengenas noteikumiem robežkontroles var ieviest tikai kā galējo līdzekli, lai novērstu draudus drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.
Vācija ir saskārusies ar pieaugošu pretestību migrācijas jautājumā, jo 2015.-2016.gada krīzes laikā tā ir uzņēmusi vairāk nekā miljonu bēgļu un kritisko punktu sasniedza pēc tam, kad 2022.gadā piešķīra patvērumu aptuveni miljonam ukraiņu, apstākļos, kad pati valsts piedzīvoja enerģētikas un ekonomikas problēmas.
Reaģējot uz to, valdība ir pastiprinājusi deportācijas noteikumus, par spīti bažām atjaunojusi afgāņu noziedznieku deportēšanu un jau pagājušajā gadā ieviesa stingrāku robežkontroli ar pāris kaimiņvalstīm, kā rezultātā kopš 2023.gada oktobra ir atgriezti 30 000 migrantu.
Saskaņā ar valdības statistikas datiem patvēruma pieteikumu skaits Vācijā šā gada pirmajos astoņos mēnešos jau ir samazinājies par 21,7%.
Nesenie uzbrukumi, kuros iesaistīti patvēruma meklētāji, tostarp ar Islāma valsti saistītais nāvējošais incidents Zolingenā, ir pastiprinājuši bažas par imigrāciju Vācijā, kas ir arī palielinājis atbalstu galēji labējai AfD, kas uzvarēja federālās zemes vēlēšanās Tīringenē un aptaujās guvusi spēcīgu atbalstu Brandenburgā, kur pēc divām nedēļām notiks vēlēšanas.
Šolca un Fēzeres kreisi centriskie sociāldemokrāti (SPD) cīnās, lai saglabātu kontroli valstī pirms nākamgad gaidāmajām federālajām vēlēšanām, risinot imigrācijas problēmu.
Lasiet arī: Vācija pirmo reizi deportē desmitiem afgāņu likumpārkāpēju uz Afganistānu
