Pētnieki iezīmējuši, ka, iespējams, Vācijas plāni pastiprināt slimības lapu izsniegšanas nosacījumus norāda uz simptomu – regulāru prombūtni slimības dēļ – jaukšanu ar pašu kaiti, un norādījuši uz mentālo slogu un arvien sliktākajiem darba apstākļiem tādās jomās kā veselības aprūpe un izglītība, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Strādājošie Vācijā saslimšanas dēļ 2024.gadā vidēji bijuši prombūtnē 22 dienas, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem visā pasaulē. Pēc apdrošinātāju asociācijas BKK sacītā, slimošanas dienu skaits strauji pieauga pēc tam, kad 2022.gadā tika ieviesta elektroniskā slimības lapu sistēma, kas veicinājusi īstermiņa prombūtnes precīzu uzskaiti.
Vācijas kanclera Frīdriha Merca (Friedrich Merz) plāns paredz, ka tiks atceltas pa telefonu pieteiktās slimošanas dienas, un jau no pirmās prombūtnes dienas būs nepieciešama ārsta izsniegta izziņa par slimību. Tā ir daļa no valdības plāna celt produktivitāti ekonomikā, ko apdraud populācijas novecošanās un vairāki vājas izaugsmes gadi.
Tomēr pētnieki, kas apskata slimības, mentālo veselību un darba tirgu, arvien biežāk norāda uz dziļākām problēmām profesijās, kurās prombūtne slimības dēļ ir visaugstākā, piemēram, starp medmāsām, aprūpes iestādēs un izglītības jomā. Viņi atsaucas uz faktoriem, kas šajās profesijās var radīt garīgās veselības problēmas – personāla trūkumu, zemo samaksu, neesošajām karjeras izaugsmes iespējām un smago emocionālo slodzi.
BKK dati rāda, ka
2024.gadā sievietes, kas strādāja veselības aprūpes un sociālās aprūpes jomās, vidēji izmantoja 27 prombūtnes dienas
slimības dēļ, savukārt skolotājas – vidēji 24 dienas. Finanšu un komunikācijas nozarēs šis skaits bija ievērojami mazāks – attiecīgi 18 un 16 dienas.
Diseldorfas Universitātes emeritētais profesors Johanness Zīgrists (Johannes Siegrist) sacīja, ka tai nav jābūt depresijai, runa ir arī par pārgurumu un izdegšanu, ko raisījuši sarežģīti darba apstākļi.
Vācijas lielākā veselības apdrošinātāja AOK dati liecina, ka mentālās veselības problēmas sastāda tikai 4,8% no slimošanas gadījumiem, bet, kad tās liek par sevi manīt, vidēji tiek izmantotas 28 prombūtnes dienas. Tajā pašā laikā AOK biedru izmantoto slimošanas dienu skaits, kas saistīts ar mentālo veselību, kopš 2014.gada pieaudzis par 47%, un ir otrs biežākais prombūtnes iemesls aiz elpceļu saslimšanām.
Visvairāk ar diagnozēm, kas saistītas ar mentālo veselību, saskaras personas, kas strādā veselības aprūpes, izglītības un sociālās aprūpes jomās. Zīgrists sacīja, ka
šajos darbos ir augsts atbildības līmenis, jāapvieno sniegums ar komunikāciju, un bieži jāsaskaras ar emocionālām problēmām;
tāpat bieži sastopami fiziskie stresori, tostarp vardarbība. Papildus tam samaksa par šiem darbiem ir zema, un profesijām ir zems sociālekonomiskais statuss. Mazās algas, sociālais statuss un drošība pretstatā augstām prasībām rada to, ka pētnieki dēvē par ieguldītā darba un iegūtā atalgojuma disbalansu.
Vācijās skolās nesen veikts pētījums ilustrē problēmu. 2024.gadā pētījumā “Vācijas Skolu barometrs” atklājās, ka teju puse skolotāju ziņojuši par psiholoģisku vai fizisku vardarbību skolēnu vidū, savukārt vairāk nekā viena trešdaļa vairākas reizes nedēļās jutusies emocionāli izsmelta. Līdzīga situācija ir veselības aprūpē. Par spīti akūtam personāla trūkumam, algu pieaugums bijis pārsteidzoši neliels, jo īpaši slimnīcās un valsts veselības aprūpes iestādēs. Vācijas Veselības ministrija atteikusies komentēt augstos prombūtnes rādītājus jomās ar lielāko mentālo un emocionālo spiedienu.
Tomēr nav arī tā, ka vāciešu lielo slimības dienu skaitu varētu skaidrot tikai ar mentālās veselības problēmām. To ietekmē virkne faktoru, tostarp demogrāfija, apstākļi darba vietā, sociālās normas un institucionālās atšķirības, tā padarot salīdzināšanu starptautiskajā vidē sarežģītu.
Vācijas slimības pabalstu sistēma ir viena no dāsnākajām pasaulē
– pabalsts no slimības pirmās dienas 100% aizvieto algu, un izmantojams līdz sešām nedēļām. Tomēr septiņas citas OECD valstis – Norvēģija, Slovēnija, Spānija, Somija, Francija, Portugāle un Beļģija – ziņo par lielāku slimības dienu skaitu pilna laika darbinieku vidū. OECD pētniece Sofija Malinaja Domagka (Sofia Malinai Domagk) norādīja, ka noteikumi slimības lapu atvēršanai ir tikai viens no daudziem faktoriem, un organizācija ieteiktu izvairīties no tiešas prombūtnes dienu skaita salīdzināšanas starp valstīm.
Daudzas institūcijas, kas pētījušas Vācijas strādojošo slimošanas dienas, nav spējušas atrast pierādījumus ļaunprātīgai sistēmas izmantošanai.
Valdības ierosinājumu pastiprināt noteikumus kritizējusi arī pakalpojumu sniedzēju arodbiedrība “Verdi,” kas norādīja, ka šādi tiek dots piemērs neuzticēšanās kultūrai darbinieku vidū. Savukārt mediķu asociācijas norādījušas, ka tā būtu katastrofa jau tā pārslogotajai medicīnas sistēmai. Valdība uz kritiku atbildējusi, norādot, ka uzņēmumi varēs paši izlemt, vai sekot jaunajie noteikumiem, kas arī paredz, ka no ceturtās slimošanas dienas nepieciešama izziņa no medicīnas iestādes.
Lasiet arī: Slimības un bezdarbnieka pabalstiem Latvijā tērē arvien vairāk