Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir vērsies Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā ar aicinājumu noteikt stingrākas prasības trešo valstu pilsoņu izmitināšanai, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Ministrijas priekšlikums paredz jaunu mehānismu imigrācijas kontroles pilnveidošanai, lai izskaustu gadījumus, kad trešo valstu pilsoņi Latvijā dzīvo pārapdzīvotos un cilvēka cieņai neatbilstošos apstākļos.
Ministrija rosina papildināt Imigrācijas likumu ar jaunu uzturēšanās atļaujas anulēšanas pamatu. Turpmāk termiņuzturēšanās atļauju (TUA) varētu anulēt, ja tiek konstatēts, ka ārzemnieks pastāvīgi dzīvo telpās, kurās uz vienu tajā pastāvīgi dzīvojošo personu ir mazāk nekā četri kvadrātmetri dzīvojamās platības.
EM skaidro, ka šāds slieksnis izvēlēts, lai aptvertu tikai izteiktus pārapdzīvotības gadījumus un neskartu ierastus mājsaimniecību izmitinājuma modeļus, piemēram, ģimenes ar bērniem, kas dzīvo nelielos mājokļos. Kritērija noteikšanā ņemta vērā starptautiskā prakse pārapdzīvotu mītņu identificēšanā, kā arī Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteiktā dzīvojamās platības norma vienam notiesātajam.
Valainis norāda, ka patlaban normatīvos nav noteikti ierobežojumi dzīvojamo telpu platībai attiecībā pret iemītnieku skaitu, un tas rada priekšnoteikumus situācijām, kad trešo valstu pilsoņi ir izmitināti pārapdzīvotās telpās antisanitāros apstākļos.
“Šāda prakse apdraud gan pašu iemītnieku, gan apkārtējo iedzīvotāju veselību un drošību, kā arī kavē sekmīgu iekļaušanos sabiedrībā,” uzsver ministrs.
Papildu platības ierobežojumam EM priekšlikums paredz aizliegumu ārzemniekiem pastāvīgi dzīvot telpās, kas nav paredzētas dzīvošanai. Pie tādām pieskaitāmi biroji, noliktavas, garāžas un koplietošanas telpas.
Regulējuma tvērumā EM norāda, ka jaunās prasības attieksies tikai uz Imigrācijas likuma subjektiem – ārzemniekiem, kuri Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļaujām. Tas nozīmē, ka regulējums neradīs jaunas prasības vai tiesiskas sekas Latvijas iedzīvotājiem un pastāvīgajiem mājokļu lietotājiem. Šāda pieeja izvēlēta, lai mērķtiecīgi vērstos tieši pret trešo valstu pilsoņu izmitināšanas problēmām, neiejaucoties vietējo iedzīvotāju mājokļu apstākļos.
LETA jau ziņoja, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 23. jūlijā noteica piecu dienu priekšlikumu iesniegšanas termiņu Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem grozījumiem Imigrācijas likumā.
Paredzēts, ka Saeimas plenārsēdē par šiem grozījumiem lems 20. augustā.
Saeima 11. jūnijā pieņēma Imigrācijas likumu, savukārt 18. jūnijā parlaments pieņēma grozījumus likumā, lai liegtu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iegūt TUA, izmantojot investīciju programmu alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekos.
Valsts prezidents 19. jūnijā nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Imigrācijas likumu. Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) Valsts prezidents atzīmēja, ka izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā tika iesniegti 158 priekšlikumi. Rinkēvičs uzsvēra, ka priekšlikumi bija gan tādi, kas likumprojektu precizēja tehniski, gan tādi, kas veidoja principiāli jaunu tiesisko regulējumu, tostarp par ārzemnieka tiesībām pieprasīt TUA, ja ārzemnieks ir veicis likumā paredzētos ieguldījumus Latvijas ekonomikā. Valsts prezidenta ieskatā šajā jomā iezīmējas vairāki aspekti, kurus Saeimai būtu vēlreiz jāapsver.
Lasiet arī: Dombrava rosina sākt dienesta pārbaudi pret Valsts policijas priekšnieku Ruku