Pirmdien, 6.janvārī, valdošās koalīcijas partijas vēl nelēma, vai uzstāt uz Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” valdes priekšsēdētāja Martina Gausa nomaiņu, tā vietā nolemjot gaidīti akcionāru sapulces lēmumus.
Pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sacīja, ka ir skaidrs, ka kompānija valstij ir svarīga, tai jānodrošina iedzīvotāju pārvietošanos un jādara to labi. “Diemžēl, gada sākumā paziņojums par reisu atcelšanu netika līdz galam izskaidrots,” teica Siliņa, piebilstot, ka šāds paziņojums sākotnēji radīja nesapratni Latvijas iedzīvotājos.
Siliņa sacīja, ka koalīcija paļaujas, ka 21.janvārī plānotajā akcionāru sapulcē tiks izvērtēta esošā aviokompānijas vadība.
Siliņa piebilda, ka “airBaltic” kopumā strādā labi un darbs ir jāturpina.
Vienlaikus Siliņa pauda kritiku aviokompānijas komunikācijai saistībā ar reisu atcelšanu. Viņa uzsvēra, ka reisu atcelšana un pārcelšana neskars tik daudz iedzīvotāju, kā tas izskanēja sākotnēji. Viņa uzsvēra, ka reisi ik pa laikam tiek atcelti dažādās aviokompānijās.
“Šādam paziņojumam bija jābūt iedzīvotājiem saprotamākā un pieņemamākā formā,” teica premjere, runājot par “airBaltic” atceltajiem reisiem.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) savukārt medijiem norādīja, ka šobrīd no uzņēmuma vadības tiek gaidīti konkrēti rezultāti, tāpat, gadījumā, ja rezultātus neizdodas sasniegt, tad, piemēram, uzņēmuma padomei jānāk klajā ar alternatīviem plāniem.
Briškens norādīja, ka 21.janvārī gaidāmajā akcionāru sapulcē tiks spriests arī par “neveiksmīgo komunikāciju” saistībā ar reisu atcelšanu. Viņš pievienojās premjeres paustajai kritikai par to, ka aviokompānijas komunikācija par reisu atcelšanu bija nepilnīga, kas radīja arī satraukumu iedzīvotāju vidū, kuri bija iegādājušies biļetes.
“Skaidrs, ka to varēja komunicēt daudz vairāk,” piebilda ministrs.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) žurnālistiem uzsvēra, ka “airBaltic” ir stratēģiski svarīgs uzņēmums valstij, tāpēc ir jārīkojas, lai tas strādātu pēc iespējas veiksmīgāk.
“Lai to visu panāktu, ļoti svarīga ir profesionāla vadība, kas ir atbilstoši kompetenta izaicinājumiem, ar kuriem šobrīd uzņēmums saskaras,” klāstīja Valainis.
Vienlaikus Valainis norādīja, ka Gausa jautājumā nostāju nav mainījis.
Jau ziņots, ka iepriekš lielākos iebildumus pret “airBaltic” vadību pauda koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Šis politiskais spēks 3.janvārī valdes sēdē vērtēja ar “airBaltic” saistītos jautājumus, un ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze pēc tam aģentūrai LETA paziņoja, ka “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss ir zaudējis ZZS uzticību un nevar turpināt vadīt uzņēmumu.
“airBaltic” akcionāru sapulcē šogad 21.janvārī paredzēts vērtēt uzņēmuma padomes darbu, liecina satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) paziņojums sociālajos tīklos.
Ministrs uzsvēris, ka “airBaltic” ir valstij stratēģiski nozīmīgs, eksportējošs uzņēmums, kas nes tiešu pienesumu ne tikai aviācijas nozarei, bet visai Latvijas ekonomikai. Lai uzņēmums turpinātu augt, tā vadība ir solījusi piesaistīt 300 miljonu eiro privātā kapitāla biznesa plāna realizācijai.
“Savi solījumi ir jāpilda un, ja apstākļi mainās, vienmēr jābūt skaidram plānam B. Padomes un, īpaši, tās priekšsēdētāja Klāva Vaska darbu vērtējam pēc rezultātiem, korektas un savlaicīgas komunikācijas un spējas vadīt uzņēmumu arī izaicinošos laikos,” rakstījis Briškens.
“airBaltic” 2025.gadu sāka ar paziņojumu, ka šogad vasaras sezonā dzinēju apkopes kavēšanās dēļ, ko veic to ražotājs “Pratt & Whitney”, aviokompānija pārtrauks lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazinās reisu biežumu skaitu 21 maršrutā. Kopumā tiks atcelti 4670 lidojumu.
“airBaltic” vasaras sezonā atcels lidojumus 10 maršrutos no Rīgas – uz Aberdīnu, Belgradu, Klužu-Napoku, Erevānu, Gēteborgu, Mikonu, Prištinu, Žešuvu, Skopji un Stavangeru. Savukārt no Tallinas vasaras sezonā tiks atcelti lidojumi uz Dubrovniku un Hamburgu, no Viļņas – uz Dubrovniku, Ibisu, Rodu, Kišiņevu, Telavivu un Valensiju, bet no Tamperes – uz Rodu.
Pēc šī aviokompānijas paziņojuma Briškens sociālajos tīklos paziņoja, ka ir uzdots “airBaltic” padomei nekavējoties skaidrot reisu atcelšanas lēmuma pamatotību un ietekmi uz Latvijas savienojamību.
Vienlaikus Briškens pauda, ka “airBaltic” vadībai, tostarp Gausam un padomes priekšsēdētājam Vaskam ir pienākums realizēt savus solījumus par kapitāla piesaisti 300 miljonu eiro apmērā biznesa plāna realizācijai, kā arī nodrošināt to, lai “airBaltic” darbības atbilstu Latvijas valsts un pasažieru interesēm.
Pats Gauss aģentūrai LETA sacīja, ka situācija, kas sabiedrībā un publiskajā vidē izveidojusies pēc “airBaltic” paziņojuma par gandrīz 5000 reisu atcelšanu, ir nesamērīgi pārspīlēta politisku iemeslu dēļ, un aviokompānijas “A” plāns ir šogad veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un sasniegt rezultātus, lai nebūtu nepieciešams papildu ieguldījums no valsts.
Tāpat ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka “airBaltic” pamatkapitāls, gatavojoties IPO, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču atbilstoši “Firmas.lv” datiem līdz šim izmaiņas joprojām nav veiktas.
Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka “airBaltic” pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.
Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Briškens iepriekš skaidroja, ka ar “airBaltic” stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.
Neoficiāla informācija liecina, ka par “airBaltic” stratēģisko investoru varētu kļūt Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”, kas sākotnēji iegūtu aptuveni 10% akciju.
Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir “Lufthansa”, kā arī, cik daudz “airBaltic” kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. “Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs,” iepriekš teica ministrs.
Vienlaikus ministrs iepriekš uzsvēra, ka atbildība par kapitāla piesaisti gulstas uz “airBaltic” izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Gausu un “airBaltic” padomes priekšsēdētāju Vasku. “Uzņēmuma vadības darbs tiks vērtēts pēc sasniegtajiem rezultātiem,” pauda ministrs.
“airBaltic” 2023.gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
“airBaltic” auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.