Valsts policijas strukturālā reforma samazina Pierīgas iecirkņu skatu

Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļa ziņo, ka, turpinot īstenot VP strukturālās reformas, ar 1.aprīli ir veikta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Pierīgas iecirkņu restrukturizācija.

Līdz šim ierasto astoņu Pierīgas iecirkņu vietā ir pieci – Pierīgas Ziemeļu iecirknis, Pierīgas Dienvidu iecirknis un Pierīgas Austrumu iecirknis, kā arī atsevišķi iecirkņi Jūrmalā un lidostā Rīga. Apvienojot iecirkņus, līdz šim ierastās iecirkņu ēku lokācijas pilsētās nemainīsies, arī

netiek samazināts policistu skaits.

Tieši pretēji – policisti kļūs iedzīvotājiem vēl pieejamāki un redzamāki ielās. Pārmaiņas jau ir veiktas citos reģionos, kā arī turpinās darbs pie Rīgas pilsētas iecirkņu restrukturizācijas.

Līdzšinējie Siguldas un Saulkrastu iecirkņi apvienoti Pierīgas Ziemeļu iecirknī; Salaspils un Ogres iecirkņi – Pierīgas Austrumu iecirknī, bet Olaines un Baložu iecirknis iekļaujas Pierīgas Dienvidu iecirknī. Vienlaikus Jūrmalas iecirknis un lidosta Rīga iecirknis teritoriāli paliek nemainīgi, bet līdz ar restrukturizāciju mainās darba organizācija.

Pārmaiņas tiek īstenotas, sekojot vienotam modelim visā valstī, kas šobrīd jau ir ieviests pārējos reģionos – Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un Latgalē. Šo strukturālo reformu redzamā daļa ir iecirkņu apvienošana un darba organizācijas izmaiņas, kas nozīmē, ka nav vairs tik lielas sadrumstalotības un tēmu specifikas, bet darbinieki ir spējīgi reaģēt uz plašāku jomu notikumiem un lielāku teritoriju.

VP skaidro: izvērtējot līdzšinējo darba organizāciju, mainās tās vadīšanas pieeja – tiek samazināts vadītāju skaits un ieviests grupu vadības princips ar trim virzieniem, kas ir reaģēšana, izmeklēšana un prevencija. Tāpat tiek ieviests reaģējošā policista institūts, kurā apvienotas patruļpolicijas un ceļu satiksmes uzraudzības funkcijas.

Reaģējošajam policistam ir plaša kompetence

– reaģēt uz ceļu satiksmes notikumiem, sabiedriskās kārtības pārkāpumiem, sadzīves konfliktiem, mazāk smagiem noziegumiem vai kriminālpārkāpumiem. Tāpat viņi spēj pieņemt lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa vai kriminālprocesa uzsākšanu, veikt sākotnējās izmeklēšanas darbības un kriminālmeklēšanas pasākumus notikuma vietā. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka reaģējošiem policistiem – kaut arī reaģēšana jāveic uz visiem notikumiem – nav jāveic smagu un sevišķi smagu noziegumu izmeklēšana.

«Rīgā un tās reģionā ir lielākais policijā reģistrēto notikumu skaits valstī, kas no policijas prasa arī attiecīgu reaģēšanu. Nav noslēpums, ka Rīgā arī ir būtisks cilvēkresursu trūkums. Mums ir svarīgs katrs darbinieks un ar šīm pārmaiņām kopējais policistu skaits netiek samazināts, tieši pretēji – tiek palielināta reaģēšanas spēja un cilvēkresursu kompetenču paplašināšana, jo šis jaunais modelis ar apvienotiem iecirkņiem ļaus reaģēt uz plašākām teritorijām, neierobežojot policistu darbību tikai šaurā viena iecirkņa piekritībā, kā iepriekš,», saka VP Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Staļģevics.

Lasiet arī: Valsts policijā patlaban trūkst aptuveni 1700 darbinieku

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas