Eksperti Igaunijā norāda, ka pareiza plānošana, lai iepakojumi būtu piemēroti pārstrādei, ir tikpat svarīga kā atkritumu šķirošana, kura jau kļuvusi par sociālo normu, raksta Igaunijas medijs ERR News.
Katrs Igaunijas iedzīvotājs gadā rada 160-170 kilogramus iepakojuma atkritumu, kas ir liels kaitējums videi. Turklāt līdz pat 80% no ietekmes uz vidi ir noteikti jau pirms iepakojums sasniedz pircēju: izmantotie materiāli un iepakojuma dizains nosaka, vai tas būs pārstrādājams.
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Ragn-Sells attīstības vadītājs Rainers Pesti (Rainer Pesti) pastāstīja: «Ir ļoti svarīgi apsvērt izmantoto materiālu. Dažādi kompozītmateriāli, piemēram, plastmasa, papīrs un metāls ir ierastākā izvēle lietošanai kopā, lai mārketinga nolūkos padarītu iepakojumu pievilcīgāku. Tomēr, domājot par dabas resursiem, kombinēšana padara atbrīvošanos no iepakojuma ļoti dārgu. Tātad dabai draudzīgs iepakojums sastāv no viena veida materiāla.»
Ragn-Sells šķirošanas līnijai ir uzstādīta infrasarkanā spektra ierīce, kas var atšķirt dažādus materiālu veidus un attiecīgi novirzīt tos uz pareizo tvertni. Saskaņā ar Pesti teikto, tieši plastmasu pārstrādāt ir vissarežģītāk.
Vairāku veidu plastmasas kombināciju ir teju neiespējami pārstrādāt. Viņš piebilda, ka plastmasas sastāvs ar katru gadu kļūst komplicētāks, un to nevar mainīt neviena šķirošanas iekārta.
Tomēr nav tā, ka iepakojuma ražotāji ignorētu problēmu. Piemēram, EstPak Plastik vadītājs Mareks Harjaks (Marek Harjak), ka pat ņemot vērā katra klienta individuālās vajadzības, uzņēmums ir uzlabojis darbu līdz līmenim, ka tiek veidoti tikai tā sauktie monomateriāla iepakojumi. Visgrūtāk sasniegt vajadzīgo rezultātu ir pārtikas produktu iepakojumiem, jo tiem jābūt gan vizuāli pievilcīgiem, gan jāgādā par produkta drošību. Harjaks kā piemēru izmanto svaigās gaļas iepakojumus, kuros parasti ir iestiprināta arī uzsūcošā salvete: «To esam aizstājuši ar bišu šūnu formas kartonu, kas darbojas tāpat, kā salvete: tas uzsūc šķidrumu, neļauj produktam ar to saskarties, un nav nepieciešamas papildus vielas, lai saglabātu produktu svaigu.»
Pat tad, ja ražotājam izdodas izveidot jaunu iepakojumu, kas samazina materiālu izmaksas un padara iepakojumu pārstrādājamu, tūlīt vietā nāk svarīgi jautājumi par to, kā jaunais iepakojums ietekmēs pārtikas derīguma termiņu un drošību.
Ne vienmēr veiksmīga iepakojuma izveidošana no monomateriāliem ir vienkārša. Tere Dairy gada sākumā sāka pildīt jogurtu korķa traukos, kas ir pilnībā pārstrādājami. Uzņēmuma ilgstpējīgas attīstības departamenta vadītāja Katrina Tamma (Katrin Tamm) norādīja, ka šo iepakojumu no citiem atšķir tas, ka gan trauciņš, gan tā vāks ražots no viena materiāla. Otra tāda Eiropā nav.
Tamma pastāstīja, ka radīt videi draudzīgus jogurta iepakojumus nebija vienkārši: «Tas kādā brīdī pārstāja izskatīties pēc jogurta trauciņa. Tas bija pārvērties briesmonī. Turklāt, iepakošanas līnijas joprojām mūs diezgan pamatīgi ierobežo. Investīcijas tajās ir ievērojamas, tie ir miljoniem eiro. Pirms ieguldām jaunā iepakošanas līnijā, mums jābūt drošiem, ka to lietosim vismaz desmit gadus.»
Lasiet arī: Pieprasa nepārstrādājamu atkritumu sadedzināšanu
