Turki atrodas vēsturiskās krustcelēs, kur viņu izvēle noteiks, kādu ceļu turpmāk ies valsts, jo divi galvenie kandidāti uz prezidenta amatu piedāvā radikāli atšķirīgu redzējumu, raksta britu raidorganizācija BBC.
Turcijas pašreizējais prezidents Redžeps Tajips Erdogans (Recep Tayyip Erdoğan), kurš pie varas ir jau vairāk nekā 20 gadus, sola spēcīgu, daudzpusīgu Turciju un sešus miljonus jaunu darbavietu, paralēli apsūdzot rietumvalstis centienos viņu gāzt. Erdogans arī norādījis, ka viņa oponenti atbalstot LGBT, savkārt viņa partija esot par ģimeniskām vērtībām.
Viņa galvenais sāncensis Kemals Kiličdaroglu (Kemal Kilicdaroglu), ko atbalsta plašā opozīcija, vēlas pagriezt valsts kursu atpakaļ rietumu un demokrātijas virzienā.
Erdogans kopš 2017.gada arvien ir paplašinājis savas prezidenta pilnvaras. Kā prezidents, kas pārņēmis izpildvaras funkcijas, viņš drīkst izsludināt valstī ārkārtas stāvokli un iecelt vai atlaist ierēdņus. Turcijas domnīcas Tepav pētnieks Selims Koru (Selim Koru) norādīja, ka
nekas nemainīsies, ja Erdogans paliks amatā, jo viņa pilnvaras jau ir tik visaptverošas, ka nav daudz iespēju tās paplašināt.
Toties viņa sāncensis vēlas atteikties no prezidentālas sistēmas un kļūt par bezpartejisku līderi.
Kiličdaroglu sacījis, ka vēlas atgriezt Turcijā parlamenta un premjerministra varu, atjaunot neatkarīgas tiesas un radīt vārda brīvību. Viņš solījis: “Es kalpošu visiem 85 miljoniem Turcijas pilsoņu. Es izrādīšu cieņu ikvienam no jums.”
Turcija ir NATO dalībvalsts, tomēr Erdogans ir meklējis iespējas veidot ciešu saikni arī ar Ķīnu un Krieviju. Viņš aizstāv daudzpusīgu pieeju, un piedāvājis Ankaras kā vidutāja kandidatūru sarunas starp Ukrainu un Krieviju. Kiličdaroglu savukārt vēlas atsākt sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai, un atjaunot militāro sadarbību ar ASV.
Tiesa, arī opozīcijas kandidāts neizskata iespēju pilnībā saraut saikni ar Maskavu.
Šis ir trausls mirklis arī Turcijas ekonomikā. Inflācijas ir sasniegusi 43,68% līmeni, un turki daudz skarbāk nekā citi izjūtu dzīvēs dārdzības pieaugumu. Daudzi atzīst, ka patiesā inflācija šķiet vēl augstāka. Erdogana varas agrīnie gadi iezīmēja ekonomikas izaugsmi un milzīgus būvniecības projektus. Turcija arī vienmēr ievēroja Starptautiskā Valūtas fonda nosacījumus. Pēdējos gados situācija ir mainījusies. Erdogana valdība pakāpeniski iznīcināja valsts centrālās bankas neatkarību. Tā kā procentu likmes saglabājās zemas, inflācija strauji auga. Neskatoties uz to, Erdogans sola ekonomikas izaugsmi.
Ja pie varas nāks Kiličdaroglu, viņš varētu atgriezties pie stingras ekonomiskās politikas un atjaunot bankas neatkarību, kas ļauti līdz šī gada beigām samazināt inflāciju līdz 30%.
Gaidāmās vēlēšanas rūpīgi vēros arī 3,5 miljoni bēgļu no Sīrijas. Opozīcijas kandidāts vēlās nākamajos divos gados lielāko daļu sīriešu atgriezt mājās. Jāsaka, ka to vēlas arī 80% turku, it īpaši laikā, ka ekonomikas jautājumi un cīņa ar traģiskās zemestrīces sekām ir prioritāšu saraksta augšgalā.
Lasiet arī: Erdogans saslimis; atcelti priekšvēlēšanu pasākumi
