Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā pirmajā intervijā ar Rietumu žurnālistu kopš iebrukuma, kas tika pārraidīta ceturtdien, 8.februārī, paziņoja, ka, lai gan Krievija ir apņēmības pilna aizstāvēt savas intereses “līdz galam”, tai nav nodoma izvērst karu Ukrainā uz citām valstīm, piemēram, Poliju un Latviju, ziņo Reuters.
Putins sacīja, ka Rietumu līderi ir sapratuši, ka Krievijai nav iespējams nodarīt stratēģisku sakāvi, un viņi prāto, ko darīt tālāk. “Mēs esam gatavi šim dialogam,” viņš sacīja.
Putina vairāk nekā divu stundu garā intervija ar konservatīvo sarunu šova vadītāju Takeru Karlsonu (Tucker Carlson) otrdien notika Maskavā un tika pārraidīta vietnē “tuckercarlson.com” un publicēta vietnē “X”. Intervijā, kurā Putins daudz pļāpā aplinkus, viņš runā krieviski, un viņa piezīmes tika dublētas angļu valodā.
Ep. 73 The Vladimir Putin Interview pic.twitter.com/67YuZRkfLL
— Tucker Carlson (@TuckerCarlson) February 8, 2024
Uz jautājumu, vai viņš var iedomāties scenāriju, kurā viņš varētu nosūtīt Krievijas karaspēku uz Poliju, Putins atbildēja:
“Tikai vienā gadījumā, ja Polija uzbruktu Krievijai. Kāpēc?
Jo mums nav nekādu interešu ne Polijā, ne Latvijā, ne kur citur.
Kāpēc lai mēs to darītu? Mums vienkārši tur nav nekādu interešu.”
Putins lielu daļu intervijas veltījis sūdzībām par to, ka Ukraina 2022.gada aprīlī Stambulā notikušajās sarunās bija tuvu tam, lai panāktu vienošanos par karadarbības izbeigšanu, taču, kā viņš teica, Ukraina atkāpusies no sarunām, tiklīdz Krievijas karaspēks atkāpās no Kijivas teritorijas.
“Tagad lai viņi domā, kā mainīt situāciju,” viņš sacīja, paužot bažas par situāciju Ukrainā, mobilizāciju, iekšējām problēmām, prognozējot, ka tas
beigu beigās novedīs pie vienošanās panākšanas.
Krievijas prezidents Putins arī ieteicis ASV risināt neatliekamos iekšpolitiskos jautājumus un iesaistīties sarunās ar Krieviju. “Vai nebūtu labāk risināt sarunas ar Krieviju?” viņš sacīja, uzsverot, ka ir nepieciešama vienošanās, protams, ņemot vērā Krievijas apņēmību aizstāvēt savas intereses.
Takera intervija sakrita ar ASV likumdevēju debatēm par papildu finansējuma piešķiršanu Ukrainas kara centieniem. Procedurālā balsojumā Senātā tika virzīts likumprojekts ar 61 miljardu ASV dolāru atbalstu Ukrainai, sastopoties ar neskaidrību republikāņu dominētajā Pārstāvju palātā, kur daži deputāti, kas atbalsta bijušo prezidentu Trampu, ir iebilduši pret palīdzību Ukrainai.
Tajā pašā dienā, kad tika publicēta intervija, Ukrainas prezidents Zelenskis nomainīja arī armijas virspavēlnieku Zalužniju.
Kremlis paziņojis, ka Putins piekrita Karlsona intervijai, jo bijušā “Fox News” raidījumu vadītāja pieeja atšķīrās no daudzu Rietumu ziņu dienestu “vienpusīgā” Ukrainas konflikta atspoguļojuma. Arī Karlsons ir teicis, ka lielākā daļa Rietumu plašsaziņas līdzekļu reportāžu par karu ir tendenciozi par labu Kijivai.
Lasiet arī: Intervija ar Putinu: Takers Karlsons šādu iespēju neizslēdz
Lasiet arī: Zelenskis varētu nomainīt vairākas Ukrainas amatpersonas, ne tikai militārpersonas
