Ilona Bērziņa, BNN
Par dažādu valdības plānu trūkumu – iedzīvotāju ekonomiskās labklājības celšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, ēnu ekonomikas apkarošanai un tā tālāk, un tā joprojām – mēs nebūt nevaram žēloties.
Ja vien tie visi tiktu īstenoti tik skaisti un labi, kā izskatās uz papīra, tad Latvija – ne gluži rīt, bet parīt noteikti, noķertu un pat apsteigtu Lietuvu un Igauniju un mēs visi dzīvotu Leiputrijā. Bēda vien tā, ka visi šie labi domātie plāni sazin kāpēc īsti nestrādā. Kāpēc?
Tagad Ekonomikas ministrijas dzīlēs ir tapis plāns Nodokļu politika ekonomikas transformācijai, kurš 8.maijā tika prezentēts Tautsaimniecības padomes sēdē. Ņemot vērā, ka Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā ir tā ass, uz kuras turas visa Krišjāņa Kariņa valdības deklarācija, šāda dokumenta tapšana ir likumsakarīga. Vien jautājums – kā tas tiks realizēts?
Pašu plānu Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē atrast tā arī neizdevās, tādēļ nāksies aprobežoties, citējot ministres Ilzes Indriksones paziņojumā medijiem teikto: “Izaugsmes atslēgas vārdi ir darbaspēks, investīcijas un produktivitāte. (..) Tieši produktivitātes pieaugums būs nozīmīgākais faktors, kas noteiks iedzīvotāju dzīves līmeni un valsts spēju konkurēt pasaules tirgū”.
Taču produktivitāte puķu podos un pat ministriju kabinetos neaug. Viena no tās definīcijām skan: “Produktivitāte ir efektivitātes mērs. To aprēķina kā kopprodukcijas izlaides summu uz katru patērēto resursu vienību.” Tā kā minētajās “resursu vienībās” ietilpst arī darbaspēka pieejamība un tā izmaksas, ministres teiktais rada zināmu skepsi.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss”* ir redzams, ka darba spēka pieejamības ziņā nekāds progress nav vērojams (darbaspēka problēmas nerisināšana negatīvi tika vērtēta arī pērnā gada pētījumā). Savukārt investīciju klimata pievilcība Latvijā piecu ballu sistēmā novērtēta vien ar 2,3 punktiem, kas skolā liecinātu par nesekmību. Vēl vairāk – kā izskanēja pētījuma prezentācijas pasākumā, interviju laikā uzņēmējiem vēl bijis zināms optimisms, tagad investīciju klimata pievilcības novērtējums būtu sliktāks.
Kas īsti investoriem nepatīk? Ir taču vesela gūzma ar dažādiem politikas plānošanas dokumentiem, plāniem, visnotaļ pareiziem saukļiem un lozungiem! Diemžēl politisko salmu kulšana problēmas nerisina. Lūk, daži pētījumā minētie uzņēmēju citāti: “Liela daļa no tā, ko mēs redzam, ir tikai vārdi un solījumi. Kad nonākam līdz to īstenošanai, saskaramies ar ļoti daudz problēmām.”; “Ja paskatāmies uz sasniegto, tiek strādāts tikai lozungu virzienā.”;
“Ir nepieciešams daudz vairāk strādāt pie imigrācijas (darba spēka). Uzlabojumi drīzāk ir sakritība, nevis politika.”
FICIL pētījums lielā mērā ir spogulis Latvijas uzņēmējdarbības videi kopumā, un, ja reiz investori norāda, ka ar valsts pārvaldes efektivitāti viss nav tā, kā vajadzētu, tad līdzīgā ieskatā ir arī vairums Latvijas uzņēmēju. Arī darbaspēka problēmas neskar ārvalstu investorus vien, tāpat kā pārliekais administratīvais slogs, uz kura esamību FICIL pētījuma prezentācijā un sekojošajā diskusijā uzmanību vērsa arī VARAM ministrs Māris Sprindžuks.
Proti, “(..) tikko tu sāc biznesu, tā tevi nosmacē visādas atļaujas, sarežģīta nodokļu administrēšana un tamlīdzīgi”. Var tikai piekrist viņa teiktajam, ka ērta, kvalitatīva un draudzīga pakalpojuma nodrošināšanai ir jāmaina likumi, jāatsakās no pārmērības un jāvienkāršo tie administratīvā sloga nosacījumi, kas pēdējos 30 gados saražoti. Vai šī atziņa tiks realizēta praksē, par to gan jāšaubās.
Esam jau to pieredzējuši, ka ierēdņu samazināšanas (Valsts pārvaldes reformu plāns) plāna rezultātā formāli uz papīra viss bija labi, taču realitātē izņēmumu, metodikas un jaunu amata vietu izveidošanas dēļ kā pirms, tā pēc reformas valsts budžeta iestādēs kopumā tiek nodarbināti aptuveni 60 tūkstoši darbinieku.**
Jā, LIAA paspārnē jau pāris gadus darbojas Zaļais koridors, kurš tiem Latvijā reģistrētajiem komersantiem, kas plāno investīciju projektus prioritārajos sektoros, ļauj paātrināt administratīvos saskaņošanas procesus. Ir tikai pāris nianses – pirmkārt, investoram projektā trīs gadu laikā jāiegulda vismaz 5 miljoni eiro (Rīgā – 10 miljoni), otrkārt, jārada noteikts skaits jaunu darba vietu, un treškārt, projektiem jāatbilst MK noteikumiem par prioritāro investīciju projektu apkalpošanu.
Kāpēc gan, pasakot “A”, nevaram vai negribam pateikt arī “B” un mazināt birokrātisko slogu visiem uzņēmumiem?
Vai arī šāds pasākums nekādi neietu kopā ar gadiem deklarēto dažādu valdību prioritāti – uzņēmējdarbības vides sakārtošanu?
Latvijā 2022. gadā bija nodarbināti 886,2 tūkstoši jeb 63,9% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem***. Atskaitot jau minētos 60 tūkstošus budžeta iestādēs un aptuveni 290 tūkstošus sabiedriskajā sektorā strādājošos, sanāks, ka privātajā sektorā, ieskaitot apmēram 44 tūkstošus pašnodarbināto, ir nodarbināti teju 540 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.
Paraugoties, kas bijuši lielākie darba devēji un lielākie nodokļu maksātāji pērn, atkal redzam privātā sektora uzņēmumus. Nav grūti paredzēt, ka produktivitātes pieaugums, digitālā transformācija, eksporta kāpuma turpināšanās, nodokļu ieņēmumu pieaugums un citas jaukas lietas tiks paģērētas galvenokārt no privātā sektora.
Tomēr neliela gaismiņa tuneļa galā ir. Valdības rīcības plānā ekonomikas transformācijai ar 41.kārtas numuru solīts turpināt veikt nodokļu administrēšanas procesa pārskatīšanu, “īstenojot procesu digitalizāciju un automatizāciju, esošo tiesību normu efektivitātes un lietderības izvērtēšanu, kā arī publiski pieejamās nodokļu informācijas apjoma paplašināšanu”.
Vienīgi nedaudz mulsina iecerēto labu darbu vēriens, proti, 328 valdības apņemšanās tikšot īstenotas 870 pasākumos. Iepriekšējās Kariņa valdības rīcības plānā bija vien 247 apņemšanās, tai skaitā arī “tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana”. Diemžēl investīciju klimata pievilcības novērtējumā šis pasākums piecu ballu vērtēšanas skalā nav saņēmis pat viduvēju atzīmi, vien treknu divnieku ar plusu. Bet nav ko mest plinti krūmos. Kas zina, varbūt valdība piepūtīs vaigus un nākamgad izrausies teicamniekos?
*Ar pētījumu iespējams iepazīties Rīgas Ekonomikas augstskolas mājaslapā, savukārt diskusija pieejama youtube kanālā.
** LR Valsts kontroles revīzijas ziņojums Vai Valsts pārvaldes reformas plāns 2020 norit saskaņā ar plānoto un tiek panākts iecerētais efekts (Rīga, 20222)
*** CSP dati.
Lasiet arī: Pieņemtais budžets neveicinās ekonomikas transformāciju, spriež eksperti
